Ziemeļkorejas paziņojums, ka tā veiksmīgi veikusi pazemes ūdeņraža bumbas izmēģinājumu, pasaulē uzņemts gan ar nosodījumu, gan skepsi, vēsta raidsabiedrība BBC
Ja ziņas par trešdien notikušo kodolizmēģinājumu tiks apstiprinātas, tas būs Ziemeļkorejas ceturtais kodoltests kopš 2006. gada un liels solis tās kodolprogrammas attīstībā.
Tomēr atsevišķi atomtehnoloģiju eksperti šaubās, vai sprādziens, kurš radījis fiksēto zemestrīci, bijis pietiekami spēcīgs, lai tas būtu no ūdeņraža bumbas. Tāpat Dienvidkoreja, kura Phenjanas paziņojumu nosauca par provokāciju, norāda, ka ir maz ticams, ka izmantota šāda tipa sprāgstierīce.
Ūdeņraža bumba ir daudz jaudīgāks un tehnoloģiski sarežģītāks ierocis par parastajām atombumbām, kurās enerģija tiek atbrīvota atomu kodolu šķelšanas ceļā. Ūdeņraža bumbā enerģija rodas kodoltermiskajās reakcijās. Parastās atombumbas izmanto par ūdeņraža bumbu detonatoriem.
"Sprādzienam būtu bijis jābūt 10 reizes lielākam par to, kuru viņi uzrāda," BBC stāsta "Rand Corporation" eksperts Brūs Banets, kurš apšauba Phenjanas apgalvojumu patiesumu.
"Tātad, vai nu Kims Čenuns melo, stāstot par ūdeņraža bumbas izmēģinājumu, kurš nav noticis, patiesībā izmantojot nedaudz spēcīgāku šķelšanas ieroci, vai arī izmēģinājuma ūdeņraža daļa nav labi darbojusies. Vai arī šķelšanās ieroča daļa nav labi darbojusies," viņš pieļauj.
To, ka pieejamie dati neapstiprina pieņēmumu par ūdeņraža bumbas izmēģinājumu, Ķīnas valsts televīzijā norādīja arī militārais eksperts Du Venlons. Savukārt Dienvidkorejas politiķis Lī Čeolvū paziņoja, ka valsts izlūkdienestā viņam skaidrots, ka sprādzienam, iespējams, nav izdevies detonēt ūdeņraža bumbu.
Bijušais britu vēstnieks Phenjanā Džons Everads gan brīdina, ka arī ar šādu sprādzienu ir pietiekami, lai no zemes virsmas "noslaucītu pilsētu".
Dienvidkorejas prezidente Paka Gunhje tikmēr uzsver, ka vēl ir jāstrādā pie tā, lai noteiktu kodolizmēģinājuma raksturu. Phenjanas rīcību viņa uzskata par "izaicinājumu starptautiskajam mieram un stabilitātei".
Pēc Phenjanas paziņojuma par ūdeņraža bumbas izmēģinājumu, ANO Drošības padome plāno trešdien sanākt uz tikšanos.
ASV paziņoja, ka "atbilstoši reaģēs uz katru un visām Ziemeļkorejas provokācijām". Maskava brīdināja, ka kodolizmēģinājums varētu būt "smags starptautisko likumu pārkāpums". Eiropas Savienība (ES) aicināja Ziemeļkoreju "izbeigt nelegālo un bīstamo uzvedību", bet NATO uzsvēra, ka Phenjanai ir jāatsakās no kodolieročiem.
Pirmās aizdomas, ka Ziemeļkorejā noticis kodolizmēģinājums, radās trešdien pēc zemestrīces reģistrēšanas netālu no ziemeļkorejiešu kodolizmēģinājumu poligona. Pēc dažām stundām Ziemeļkorejas valsts televīzija paziņoja, ka 6. decembrī 10 no rīta veiksmīgi ir noticis valsts pirmais ūdeņraža bumbas izmēģinājums.
Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns jau decembrī apgalvoja, ka valstij ir ne tikai atombumbas, bet arī ūdeņraža bumbas.
Lai neatkarīgi pārbaudītu šo informāciju, varētu būt nepieciešanas dienas vai nedēļas. Novērotāji un eksperti ir vienisprātis, ka kāda veida kodolsprādziens ir noticis, taču ne būtiski spēcīgāks par 2013. gada sprādzienu. Gan Ķīna, gan Japāna ir paziņojušas, ka mēģina fiksēt iespējamo radiāciju.
Pirmo no saviem trim līdzšinējiem kodolizmēģinājumu Ziemeļkoreja Veica 2006. gadā. Par spīti Phenjanas apgalvojumiem, ka tās rīcībā ir miniatūras kodolierīces, eksperti apšauba, vai valsts var izgatavot ballistiskajām raķetēm piemērotas kodolgalviņas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
