Ķelne gatavojas pretislamizācijas demonstrācijai  (30)

Demonstrācija plānota plkst. 15 pēc Latvijas laika Ķelnes galvenajā laukumā.

Labējās organizācijas Jaungada nakts notikumus Ķelnē un vairākās citās Vācijas pilsētās tieši saista ar kancleres Angelas Merkeles piekopto "atvērto durvju" politiku, kuras rezultātā pērn Vācijā ieradies vismaz 1,1 miljons patvēruma meklētāju.

Eiroskeptiķu partija "Alternatīva Vācijai" (AfD) norādījusi, ka notikušais ilustrē to, ko nesīs "gaidāmais kultūras un civilizācijas sabrukums".

Policija prognozē, ka demonstrācijā, ko organizē PEGIDA un vietējā labējā organizācija "Pilsoņu kustība par Ziemeļreinu-Vestfāleni" ("Pro NRW") varētu piedalīties aptuveni 1000 cilvēku.

Sagaidāms, ka notiks arī konterdemonstrācija, ko rīkos apvienība "Ķelne pret labējiem", kas pamatā apvieno dažādu kreiso ekstrēmistu grupējumus.

Iekšlietu ministrija piektdien paziņoja, ka starp aizdomās turamajiem Jaungada vardarbībā Ķelnē ir deviņi alžīrieši, astoņi marokāņi, pieci irāņi, četri sīrieši, viens irākietis un viens serbs, kā arī divi Vācijas un viens ASV pilsonis.

Tomēr joprojām varasiestādes nav sniegušas ziņas, cik no viņiem ir sen ieceļojuši imigranti, bet cik - nesen ieceļojušie patvēruma meklētāji.

Kā ziņots, pieaugot sabiedrības sašutumam par policijas nespēju savaldīt varmākas un par vēlākajiem centieniem šos notikumus noklusēt un slēpt, ka noziegumus pastrādājuši imigranti, piektdienas vakarā Ķelnes pilsētas galva Henriete Rēkere bija spiesta atcelt no amata pilsētas policijas priekšnieku.

Apsūdzības par mēģinājumiem noklusēt jaungada nakts notikumus izpelnījušies arī vācu mediji, kas reaģēja tikai pēc četrām dienām, kad vairs nebija iespējams noslēpt sašutuma vētru, kas bija pārņēmusi sociālās saziņas vietnes.

Visu lielāko politisko partiju pārstāvji uz notikušo reaģējuši, solot aktīvāk gādāt par kārtības un likumības uzturēšanu, kā arī panākt krimināli sodīto ārvalstnieku izraidīšanu.

Arī Merkele, kas gan joprojām cenšas turēties pie savas "atvērto durvju" politikas, apsolījusi "stingru valsts reakciju" un vēršanos pret tiem, kas pārkāpj Vācijas likumus.

Sestdien Maincā notiks kancleres vadīto kristīgo demokrātu (CDU) līderu sanāksme, kurā paredzēts apspriest iespējamo reakciju uz notikušo.

Starp apspriežamajiem priekšlikumiem ir sodu paaugstināšana par uzbrukumiem policistiem un glābšanas dienestu darbiniekiem, kā arī bēgļa vai patvēruma meklētāja statusa atņemšana ikvienam tiesātajam, kam piespriests reāls cietumsods.

Saskaņā ar šobrīd spēkā esošajiem likumiem patvēruma meklētāju piespiedu kārtā var izraidīt vienīgi tad, ja tam piespriests vismaz trīs gadus ilgs cietumsods un ja viņa izcelsmes valstī izraidāmā dzīvība nav apdraudēta.

Tas nozīmē, ka, piemēram, nevienu sīrieti, kas bez jebkādas kontroles ir ielaists valstī, izraidīt faktiski vairs nav iespējams.

"Jautājums, kas radies pēc Ķelnes, ir, kad jūs zaudējat tiesības palikt kopā ar mums," piektdienas vakarā uzsvēra Merkele, piebilstot, ka, viņasprāt, uz to jāatbild pēc iespējas agrāk, jo tas vajadzīgs gan "mums, gan bēgļiem, kas nav piedalījušies Ķelnes notikumos".