Neidentificēti vīri olīvzaļos mēteļos arī neesot laiduši cilvēkus klāt statujai.
37 metrus augsto zelta krāsas pieminekli ar sēdošo Mao par vietējā rūpnīcas īpašnieka un ciema iedzīvotāju ziedojumiem cēla deviņus mēnešus. Tas izmaksājis teju pusmiljonu eiro.
Statujas fotogrāfijas šonedēļ ātri izplatījās sociālajos tīklos, izpelnoties gan nosodījumu, gan izsmiešanu pasaulē. Daudzi interneta lietotāji norādīja, ka Mao attēlots, piemēram, sēžam uz tualetes poda, raksta "The Washington Post".
Pastiprinātā mediju uzmanība acīmredzot nav patikusi Pekinai, turpina laikraksts. Piektdien sociālajos tīklos jau izplatītas fotogrāfijas, kurās redzams, ka statuja tiek nojaukta.
To apstiprina arī valsts mediji, vēstot, ka statuja uzcelta bez atļaujas. Tomēr pirms attēlu izplatīšanās pasaulē deviņus mēnešus statujas celšanas nav traucēta, atzīmē "The Washington Post".
Ķīnas Komunistiskās partijas līdera Mao politika pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados noveda pie bada Ķīnā, kurš laupīja miljoniem dzīvību. Sevišķi smagi cieta Henaņas province.
Par spīti Mao atbildībai daudzu cilvēku nāvē, Ķīnā daudzi viņu joprojām godā. Pašreizējais Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins Mao ir nodēvējis par "diženu personību", vēsa raidsabiedrība BBC.
Sji, cenšoties stiprināt prezidenta varu, ir izmantojis Mao tēlu un mantojumu atbalsta gūšanai, tomēr viņš arī ir atzinis, ka kādreizējais vadonis Mao ir pieļāvis kļūdas.
Mao Dzeduns dzimis 1893. gadā. Pēc ilga pilsoņu kara komunists Mao 1949. gadā pasludināja Ķīnas Tautas Republiku. Mao mira 1976. gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
