Polijas jaunās valdības politika tiek veidota pēc Krievijas parauga, uzskata Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Martins Šulcs. Vara Varšavā savu uzvaru vēlēšanās uzskata par "mandātu valsts labklājības pakļaušanai uzvarējušās partijas gribai", par Šulca teikto intervijā laikrakstam "Frankfurter Allgemeine Sonntagszeitung" raksta raidsabiedrība "Deutsche Welle" (DW).
Polijā notiekošais ir "Putina stilā vadāma demokrātija, Eiropas politikas bīstama putinizācija", raksturojis Šulcs. Tagad viss demokrātiskais politiskais spektrs "no labējiem līdz kreisajiem varētu skaidri paziņot, ka tāda politika ir pretrunā Eiropas pamatvērtībām", viņš stāsta, runājot par 19. janvāri plānoto Eiroparlamenta sēdi par situāciju Polijā.
Paralēles starp Polijas un Krievijas politiku velk arī bijusī Eiropas Savienības (ES) komisāre tiesību jautājumos, Eiroparlamenta deputāte Viviana Redinga. "Uzbrukums tiesiskai valstij vienmēr sākas ar uzbrukumiem konstitucionālajai tiesai. Pēc tam seko uzbrukums masu medijiem – sākumā sabiedriskajiem, pēc tam privātajiem. Tā ir Putina, Orbāna un Kačinska loģika," laikrakstam stāstījusi Redinga.
Vēstīts, ka Polijas valdošā konservatīvā partija "Likums un taisnīgums" (PiS), kas iepriekšējos astoņus gadus pavadīja parlamenta opozīcijā, kopš uzvaras parlamenta vēlēšanās oktobrī ir panākusi, ka tiek pieņemti vairāki pretrunīgi vērtēti likumi, kā arī tiek iecelti konstitucionālās tiesas tiesneši, lai gan iepriekšējās valdības iecelto amata termiņš vēl nebija beidzies.
Kritiķi norāda, ka valdības lēmumi kaitē gan mediju, gan tiesu sistēmas neatkarībai. Tās līdzinās premjera Viktora Orbāna īstenotajām Ungārijā, kuras valdība kopš 2010. gada regulāri tiek apsūdzēta par demokrātisko vērtību noniecināšanu. Orbānam, atrodoties pie varas, attiecības ar ES ir bijušas saspringtas.
Janvārī Polijā stājās spēkā jaunais mediju likums, ar kuru tika atcelti līdzšinējie sabiedrisko raidorganizāciju – TVP un Polijas Radio – vadītāji un to uzraudzības padomes. Likums tiesības iecelt un atcelt sabiedrisko mediju vadību turpmāk nodevis valdības rokās.
Tādu lēmumu asi kritizējušas mediju tiesību aizstāvības organizācijas, tostarp "Reporters sans frontieres" ("Reportieri bez robežām"), Eiropas Raidorganizāciju apvienība (EBU), Eiropas Žurnālistu federācija un Eiropas Žurnālistu asociācija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
