Pēdējo nedēļu laikā mirušas vairākas ar Krimas aneksiju saistītas amatpersonas  (315)

Šonedēļ neatkarīga starptautiska žurnālistu apvienība "Bellingcat" publiskoja 20 Krievijas karavīru vārdus, kas varētu būt vainojami Malaizijas lidmašīnas notriekšanā virs Ukrainas austrumiem.

Organizācijas vadītājs solīja upuru vārdā tiesā vērsties ar prasību pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu kā armijas augstāko virspavēlnieku, jo viņam nevar būt nezināmi Krievijas armijas īstenotie pasākumi Donbasā.

ASV un Eiropas Savienība noteikusi sankcijas pret virkni Krievijas drošības dienestu virsnieku, vainojot viņus militāru kampaņu īstenošanā un Austrumukrainas separātistu atbalstīšanā. Viņu vidū bija arī Krievijas armijas izlūkdienesta vadītājs Igors Serguns. Cilvēks, kura vadībā Krievijas armija arī izplānoja un īstenoja Krimas aneksiju.

Šonedēļ viņš pēkšņi nomira. Iespējams, viņa nāve nebūtu radījusi tik lielu starptautisko mediju uzmanību, ja vien dažu nedēļu laikā aizsaulē nebūtu aizgājušas vairākas citas ar Vladimiru Putinu un Krimas aneksiju saistītas amatpersonas.

Pēdējo pāris mēnešu laikā mīklainos apstākļos gājušas bojā četras augstas Krievijas amatpersonas. Putina padomnieks, Sevastopoles mērs un divi ģenerāļi, kas īstenoja Krimas aneksiju un hibrīdkaru Donbasā.

Krievijas armijas ģenerālštāba Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) uzdevums ir militārā izlūkošana visā pasaulē un pēkšņās militāras akcijas ārvalstīs. Organizācijas būtību savā grāmatā apraksta bijušais tās darbinieks, pārbēdzējs, tagad Lielbritānijā dzīvojošais Viktors Rezuns. Pēc viņa vārdiem, katrā lielākā Krievijas vēstniecībā ir savs GRU rezidents, kurš vada aģentūru attiecīgajā valstī. GRU pakļautībā ir armijas specdienests, kura uzdevums vajadzības gadījumā slepeni ierasties citā valstī un īstenot diversijas.

59 gadus vecā Krievijas armijas ģenerālštāba izlūkdienesta priekšnieka Igora Serguna bojāeja ir mīklaina. Ir pretrunīgas ziņas, gan par viņa nāves iemeslu, gan vietu, kur viņš gājis bojā. ASV pētnieciskā institūta "Stratfor" rīcībā esošās ziņas liecina, ka Serguns gājis bojā Lībijā Jaungada naktī. Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs to noliedzis, pieturoties pie iepriekš oficiāli izvirzītās versijas, ka ģenerālis Serguns miris 4. janvārī Piemaskavā no sirds nepietiekamības.

Igors Serguns vada GRU no 2011. gada. Laikraksta "Komsomoļskaja Pravda" žurnālistam Viktotam Baraņecam viņš pats ir apliecinājis, ka GRU no sākuma līdz beigām īstenoja Krimas ieņemšanas operāciju.

Lai maldinātu izlūkošanu, Krievija Krimas operācijas laikā esot sarīkojusi grandiozu desanta izsēšanos Arktikā un nosūtījusi milzīgu skaitu dzelzceļa sastāvu aiz Urāliem. Arī "zaļie vīriņi" sākumā esot izsēdināti pie Ukrainas austrumu robežām un tikai pēc tam slepus pārsviesti uz Krimu, kur bija viņu īstais mērķis. GRU arī laikus sagatavojis it kā vietējos zemessargus un kazakus, kam bija jābloķē ukraiņu armijas bāzes. Un GRU izdevies it kā no Kijevas nosūtīt pavēli Krimā esošajiem ukraiņiem nepretoties. Kamēr ukraiņi skaidrojuši, kura pavēle ir īstā – šaut vai nešaut, Krima jau esot bijusi ieņemta, raksta "Komsomoļskaja".

"Zaļo vīriņu" operāciju vadīja cits ģenerālis, gaisa desanta karaspēka štāba priekšnieka vietnieks Aleksandrs Šušukins. Viņam sirds apstājās pirms jaungada – 27.decembrī.

Abu šo cilvēku nāves ar dažu dienu atstarpi Krievijas žurnālisti saista savā starpā arī tādēļ, ka abi 2014. gadā ir īstenojuši slepenās Krievijas armijas operācijas Donbasā. Vienā no tām ar raķeti BUK tika notriekta Malaizijas pasažieru lidmašīna.

Starptautiska žurnālistu organizācija "Bellingcat" šonedēļ nāca klajā ar pētījumu, kas apliecina, ka BUK raķešu sistēmu Ukrainā ieveda un apkalpoja vesela Krievijas armijas vienība – vairāk kā 100 cilvēku no 53. armijas brigādes.

Žurnālisti publicējuši 20 šīs vienības komandieru vārdus. Pētnieku "Bellingcat" dibinātājs Eliots Higins paziņojis, ka uz viņa atklājumu bāzes advokāti jau gatavo prasību Eiropas Cilvēktiesību tiesā pret armijas virspavēlnieku Vladimiru Putinu.

Krievijas bijušais vicepremjers Alfrēds Kohs sociālajā tīklā "Twitter" ievietojis melnu joku, ka pēc ģenerāļu Šušukina un Serguna nāves jābaidās nu būtu nākamajam Krimas un Donbasa notikumu diriģentam Aizsardzības ministram Sergejam Šoigu, jo arī viņš varētu kādā tiesā liecināt par pavēlēm, kuras kādreiz izdevis Krievijas prezidents.

Amerikāņu pētnieku organizācija "Stratfor" izvirza versiju, ka pēdējos mēnešos esot saasinājusies cīņā starp GRU un Federālo drošības dienestu par ietekmi Krievijas iekšpolitikā un ekonomiskajās struktūrās, piemēram, koncernā "Rosneft". Cīņa esot arī par to, kurš specdienests saimniekos separātistu ieņemtajos Ukrainas apgabalos. Līdz šīm galvenās hibrīdkara operācijas tur īstenojis GRU.

5. novembrī ASV mīklainos apstākļos gājis bojā par informatīvo karu atbildīgais prezidenta Putina padomnieks Mihails Ļesins, kurš bija izveidojis kanālu RT un iepriekš vadījis koncernu "Gazprom Media".

29. decembrī ar pistoli it kā nejauši sev kājā iešāvis Krievijas vicepremjers Dmitrijs Rogozins. Krievijas portālos ir versijas, ka šis savainojums varētu būt kādas spēka struktūras brīdinājums politiķim.

Ar aizdomām tiek uzlūkota arī vēl kāda nāve. 10. decembrī pēc neveiksmīgas operācijas slimnīcā miris bijušais Sevastopoles mērs Valērijs Saratovs, kurš bija viens no referenduma organizētājiem par Krimas pievienošanos Krievijai.