Delfi foto misc. - 46659
Foto: Reuters/Scanpix
Polijas premjerministre Beāta Šidlo trešdien aicinājusi opozīciju pievienoties valdībai, ieņemot stingru nostāju pret apmelojumiem no ārzemēm.

"Polija ir netaisnīgi apsūdzēta lietās, kas mūsu valstī nepastāv (..), par likuma varas principu pārkāpšanu. Tā nav patiesība. Polijā demokrātija ir dzīva un vesela," uzrunājot parlamentu, paziņoja premjere.

"Šodien mums jānoliek malā mūsu strīdi un jāapspriež, ko darīt, lai stabilizētu situāciju ārvalstīs," norādīja Šidlo.

Jau vēstīts, ka Eiropas Komisija (EK) izlēmusi veikt izmeklēšanu, lai noskaidrotu, vai Polijas nesenie likumu grozījumi neapdraud likuma varu. Par to trešdien paziņoja EK viceprezidents Franss Timmermanss.

"Es esmu ļoti priecīga par dialogu (ar EK) un uzaicinu ikvienu un visus komisārus uz Poliju uz diskusijām un labāku iepazīšanos," žurnālistiem Varšavā paziņoja Šidlo.

Pirms tam Polijas valdības preses pārstāvis noraidīja ES izmeklēšanas nozīmi, paziņojot, ka tas ir uzaicinājums uz "standarta dialogu".

Attiecības starp Varšavu un Briseli saasinājušās pēc konservatīvās partijas "Likums un taisnīgums" (PiS) atgriešanās pie varas oktobrī pēc astoņiem gadiem opozīcijā.

Neskatoties uz Eiropas Savienības (ES) paustajām bažām un mediju tiesību aizstāvju pretestību, Polija pieņēmusi jaunu likumu, kas dod valdībai tiesības iecelt un atlaist sabiedrisko raidorganizāciju vadītājus, tādējādi iegūstot kontroli pār medijiem.

Briseles bažas izsaukusi arī Polijas jaunās valdības īstenotā Konstitucionālā tribunāla reforma, kas, kā apgalvo opozīcija, ierobežo tiesu varas neatkarību un nostiprina valdošās partijas pozīcijas.

Debates EK ir pirmais posms trīs soļu procedūrā, kas tika ieviesta 2014.gada martā, lai vērstos pret "sistemātiskām briesmām likuma varai".

Sākotnējā fāzē EK ievāks informāciju un novērtēs, vai pastāv skaidras pazīmes par sistemātiskiem draudiem likuma varai.

Ja draudu esamība tiks konstatēta, EK sāks dialogu ar valsti, kas šajā gadījumā ir Polija, kurai tiks dota iespēja atbildēt, taču Briselei būs tiesības izteikt savas rekomendācijas situācijas mainīšanai.

Ja Varšava ignorēs EK ieteikumus, Polijai var draudēt balsstiesību atņemšana ES.

Šī ir pirmā reize, kad ES ķērusies pie šī mehānisma piemērošanas, tomēr EK norādījusi, ka pagaidām ir pāragri runāt par tālākajiem soļiem, ko paredz procedūra.

Eiropas Parlamentā debates par situāciju Polijā paredzētas 19. janvārī.

Šidlo, kas arī būs klāt šajās diskusijās, paziņoja, ka neplāno pazemīgi klausīties Polijas kritizēšanā.

Tikmēr Polijas opozīcijas likumdevēji izteicās, ka konservatīvie tagad pļauj to, ko paši sējuši.

"Polija netiek nomelnota, nedz arī tās pilsoņi. Tie ir mūsu partneri, kurus satrauc jūsu rīcība," norādīja viens no opozīcijas likumdevējiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!