Meitenes un sievietes, kuras bēgļu un migrantu straumē no Tuvajiem Austrumiem dodas uz Eiropu, šajā ceļojumā ir pakļautas seksuālai vardarbībai, secināts pirmdien publiskotā cilvēktiesību aizsardzības organizācijas "Amnesty International" ziņojumā.
Dokuments balstīts decembrī Vācijā un Norvēģijā notikušās intervijās ar 40 sievietēm un meitenēm, kuras, lai no Tuvajiem Austrumiem nokļūtu Rietumeiropā, ceļojušas no Turcijas cauri Balkāniem.
"Pārdzīvojušas kara šausmas Irākā un Sīrijā, šīs sievietes ir riskējušas ar visu, lai atrastu drošību sev un saviem bērniem. Bet kopš mirkļa, kad viņas sāk šo ceļojumu, viņas atkal ir pakļautas vardarbībai un izmantošanai, saņemot maz palīdzības vai aizsardzības," paziņojumā skaidro "Amnesty International" Krīzes novēršanas direktore Tirana Hasana.
Valdības un palīdzības organizācijas nav spējušas sniegt pat pamata aizsardzību sievietēm – viņas saskaras ar vardarbību, uzbrukumiem, ekspluatāciju un seksuālu vardarbību katrā ceļojuma posmā, tostarp uz Eiropas zemes, secināts ziņojumā.
Daudzas no intervētajām sievietēm atklājušas, ka gandrīz katrā no šķērsotajām valstīm piedzīvojušas fizisku vardarbību, finansiālu izmantošanu, apgrābstīšanu, spiestas stāties seksuālos kontaktos ar kontrabandistiem, drošības personālu un citiem bēgļiem.
Sievietes un meitenes, kuras ceļo vienas vai ar bērniem, sevišķi apdraudētas jutušās Ungārijā, Horvātijā un Grieķijā, kur viņām bijis jāguļ līdzās simtiem vīriešu migrantu.
Patvēruma meklētāju nometnēs sievietēm esot bijis jāizmanto tās pašas dušu un tualešu telpas, kas vīriešiem. Dažas no intervētajām atklāja, ka nav ēdušas un dzērušas, lai nebūtu jāapmeklē kopīgie sanitārie mezgli.
22 gadus veca irākiete pētniekiem pastāstījusi, ka kāds apsargs Vācijā piedāvājis viņai drēbes apmaiņā pret "laika pavadīšanu vienatnē ar viņu".
"Es nekad nevarēju pagulēt apmetnēs. Es biju pārāk nobijusies, ka kāds mani aizskars," stāstījusi 20 gadus vecā Rema no Sīrijas, kura ceļojusi kopā ar savu 15 gadus veco brālēnu.
"Visas teltis bija jauktas un es redzēju vardarbību. Drošāk es jutos kustībā, sevišķi autobusā – vienīgā vieta, kur es varēju aizvērt acis un gulēt. Nometnēs mēs esam tik aizskaramas, un sievietes īsti nevar sūdzēties, un viņas nevēlas radīt problēmas, kas var pārtraukt ceļojumu," viņa atceras.
Palīdzības darbinieki uzskata, ka vardarbību ir grūti novērst esošajā migrantu uzņemšanas un reģistrēšanas sistēmā.