NATO apsver jaunus pasākumus un plānus Baltijas valstu gaisa telpas aizsardzībai, turklāt alianse analizē ziņas par jaunām divīzijām Krievijas rietumu reģionos, vizītes Lietuvā laikā paziņoja alianses ģenerālsekretāra vietnieks Aleksandrs Veršbovs.
"Jautājumu, kas mums būs jāizskata, vidū ir tas, kā nodrošināt iedarbīgu gaisa telpas aizsardzību pat vissliktākajā scenārijā. Patrulēšanas misija Baltijas valstu gaisa telpā ir labs pamats, bet varētu būt nepieciešams nodrošināt, ka mums ir plāni un spējas pāriet uz pretgaisa aizsardzību, un tādas spējas ir daļa no [Krievijas] savaldīšanas," viņš teica intervijā aģentūrai BNS pēc tam, kad pagājušajā nedēļā Traķu rajonā apmeklēja drošības ekspertu sanāksmi "Snow Meeting" ("Sniega tikšanās").
2015. gadā Lietuvas Bruņoto spēku pārstāvji un politiķi sāka runāt par to, ka NATO patrulēšanas misija ir nepietiekama, lai aizsargātu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas gaisa telpu. Lietuvā un Igaunijā bāzētajiem sabiedroto iznīcinātājiem ir ierobežotas pilnvaras - tās drīkst tikai pavadīts Krievijas militārās lidmašīnas, kas ir pārāk pietuvojušās Baltijas valstu gaisa telpai.
Visu trīs Baltijas valstu pretgaisa aizsardzības spējas uz zemes arī ir ierobežotas. Lietuvas Aizsardzības ministrija decembrī paziņoja, ka ierosina kopīgu Baltijas valstu un Polijas vidējas darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmas projektu. Tā norādīja, ka konsultācijas par šo jautājumu notiek ar ASV.
Gaidāms, ka papildu drošības pasākumi Austrumeiropā būs jūlijā Varšavā plānotā NATO samita darba kārtībā. Baltijas valstis vēlas, lai katrā no tām tiek izvietots starptautisks bataljons. Pašlaik Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un Polijā atrodas ASV karavīru rota un katra no sabiedroto valstīm rotācijas kārtībā nosūta savus spēkus.
Veršbovs atteicās plašāk izteikties par spēkiem, kādi būtu jāizvieto reģionā pēc Varšavas samita. Viņš norādīja, ka Eiropas karavīru ierašanās reģionā ir nozīmīgs savaldīšanas veids.
"Eiropas militārajām lielvarām arī ir jāpiedalās, lai katrs mazais zaļais cilvēciņš, kurš domā par ieiešanu Lietuvā, Latvijā, Igaunijā vai jebkurā citā valstī, zinātu, ka sastapsies ne tikai ar vietējiem spēkiem, ne tikai ar amerikāņiem, bet arī ar eiropiešiem," sacīja NATO ģenerālsekretāra vietnieks.
Līdz šim NATO ir izvairījusies no saistībām pastāvīgi izvietot karavīrus Baltijas valstīs un Polijā. Kritiķi norāda, ka tādā veidā tiktu pārkāpts 1997. gadā noslēgtais Krievijas un NATO Pamatakts.
Veršbovs teica, ka "daudzi cilvēki atzīst, ka terminoloģija nav tik svarīga".
"Mēs varam teikt "pastāvīgs, rotācijas kārtībā, nepārtraukts", bet galvenais ir tas, ka tā [klātbūtne] ir pietiekami spēcīga, pietiekami daudznacionāla, lai būtu skaidrs signāls Krievijai, ka jebkāda veida agresija - konvencionāla vai hibrīdagresija - cietīs neveiksmi, un ka NATO ir spējas un apņēmība aizstāvēties," uzsvēra alianses ģenerālsekretāra vietnieks.
Viņš norādīja, ka NATO joprojām analizē Krievijas aizsardzības ministra Sergeja Šoigu paziņojumu par plāniem šogad izveidot trīs divīzijas Krievijas rietumos. Tas atspoguļo Krievijas aplenkuma domāšanu, secināja Veršbovs.
"Mēs pagaidām nezinām visas detaļas. Šķiet, ka tas ir kas jauns, bet pilnīga ietekme vēl ir jāizanalizē. Domāju, ka ar to tiek turpināta tendence, ka Krievija pastiprina konvencionālās spējas, mūsuprāt, nepareiza mērķa vārdā. NATO neapdraud Krieviju ar aizsardzības pasākumiem, kurus mēs veicam. Mēs esam bijuši ļoti atturīgi, ļoti samērīgi. Tomēr, kā daudzi teica konferencē, Krievija ir izvēlējusies pret NATO izturēties kā pret pretinieku, ja ne kā pret ienaidnieku, un, manuprāt, tādā veidā rada sava veida aplenkuma domāšanu savā tautā, un šī [divīziju izvietošana] varētu būt vienkārši jauna tās dimensija," pēc "Snow Meeting" Veršbovs teica aģentūrai BNS.
Novērotāji pagaidām nav izdarījuši konkrētus secinājumus, vai Šoigu pagājušās nedēļas paziņojums nozīmē spēku palielināšanu vai vienkāršu brigādes lieluma vienību pārveidošanu lielākās militārās grupās.
Pēc tam, kad Krievija 2014.gadā anektēja Ukrainas Krimas pussalu, NATO pastiprināja gaisa patrulēšanas misiju Baltijas valstīs, un katrā no valstīm ir dislocēta rotas lieluma vienība un ir izveidots neliels štābs. ASV ir paziņojušas par militārā aprīkojuma izvietošanu, un Lietuvas ziemeļos jau ir nogādātas pirmās ASV smagā bruņojuma vienības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
