Ķīnas valsts mediji pirmdien brīdināja jaunievēlēto Taivānas prezidenti Cai Inveņu no kursa uz Taivānas neatkarību un uzsvēra, ka Taivānas oficiāla atdalīšanās no Ķīnas būtu "strupceļš".
Taivānas lielākā opozīcijas politiskā spēka Demokrātiski progresīvās partijas (DPP) līdere Cai Inveņa sestdien kļuva par pirmo sievieti Taivānas prezidenta amatā pēc tam, kad Ķīnai draudzīgā valdošā partija Gomiņdāns (Nacionālistiskā partija) atzina sakāvi vēlēšanās.
DPP tradicionāli ir atbalstījusi Taivānas neatkarību, bet Cai ir solījusi saglabāt status quo (līdzšinējo statusu) attiecībās ar Ķīnu.
Ķīnas Sociālo zinātņu akadēmijas Taivānas pētījumu institūta vadītājs Džou Džihuajs laikraksta "Global Times" izdevumā ķīniešu valodā paziņoja, ka gadījumā, ja Cai "ies no kontinentālās Ķīnas šķirtu ceļu, viņa ieies strupceļā".
Džou piebilda, ka Pekina "nelolos nereālistiskus maldus" par jauno Taivānas prezidenti un ka tas, vai attiecības starp Pekinu un Taipeju attīstīsies pa "miera vai antagonisma ceļu, ir atkarīgs no Cai Inveņas izvēles".
Infografika: LETA/AFP
Tā paša institūta darbinieks Džans Hua "Global Times" izdevumā angļu valodā kā feļetonists apsūdzēja Cai "savas neatkarību atbalstošās nostājas liekulīgā slēpšanā".
Laikraksta "China Daily" ievadrakstā tika apgalvots, ka Gomiņdāna zaudējumam vēlēšanās iemesls ir nevis šīs partijas Pekinai draudzīgā attieksme, bet tādas problēmas kā augošs bezdarbs un nevienlīdzība.
Ievadrakstā piebilsts, ka Cai politika attiecībā uz kontinentālo Ķīnu "vēl arvien ir divdomīga", bet "viņai ir pienākums turpināt attiecību pāri Taivānas šaurumam mierīgu attīstību".
Ģomiņdāns sestdien notikušajās vēlēšanās zaudēja arī vairākumu parlamentā, kas ir pirmā reize, kad šī partija zaudē kontroli salas likumdošanas institūcijā.
Atbalsts Cai būtiski pieauga, vēlētājiem neviennozīmīgi vērtējot attiecību ar Ķīnu uzlabošanos, jo Taivānas ekonomikā tiek piedzīvota stagnācija un daudzi ir neapmierināti, ka no tirdzniecības līgumiem, kas parakstīti ar Ķīnu, Taivānas iedzīvotāji neko nav ieguvuši.
Ķīna ir brīdinājusi, ka pārraus attiecības ar Taivānas līderi, kurš neatzīst "vienas Ķīnas" principu. DPP nekad nav to atzinusi, tomēr analītiķi pirms vēlēšanām prognozēja, ka uzvaras gadījumā Cai neprovocēs Ķīnu, jo lielākā daļa Taivānas iedzīvotāju vēlas mieru.
Cai pēc savas uzvaras brīdināja Pekinu, ka attiecību pārraušana ar viņu kaitētu Taivānas un Ķīnas attiecībām, un piebilda, ka "ir jārespektē mūsu (Taivānas) demokrātiskā iekārta, nacionālā identitāte un starptautiskā telpa".
1949.gadā, kad Ķīnas Republikas valdība zaudēja komunistiem pilsoņkarā un aizbēga uz Taivānas salu, "de facto" radās divas ķīniešu valstis.
Komunistiskā Ķīna nosauca sevi par Ķīnas Tautas Republiku, bet ķīniešu nacionālistu valdība Taivānā turpināja dēvēt sevi par Ķīnas Republiku.
Latvijai deviņdesmito gadu sākumā jau bija diezgan ciešas attiecības ar Taivānu un Rīgā bija atklāts arī Taivānas ģenerālkonsulāts. Tomēr pēc Pekinas asās reakcijas Latvijas valdība izlēma, ka valstij stratēģiski svarīgākas ir labas attiecības ar komunistisko Ķīnu, tāpēc Taivānai tika lūgts slēgt ģenerālkonsulātu, un pašlaik šīs valsts intereses Latvijā pārstāv Taibei misija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
