10 reiz ārkārtīgi slepenas un divdomīgas CIP operācijas  (237)

Tomēr ilgus gadsimtus pirms moderno tehnoloģiju sniegtajām iespējām izlūkošanu galvenokārt veica spiegi, bet retos gadījumos melnos darbus - profesionāli slepkavas. Tikai pagājušā gadsimta sākumā īsi pirms Pirmā pasaules kara briti radīja speciālas vienības, kuras ne tikai ievāca informāciju par ienaidnieku, bet vajadzības gadījumā iesaistījās, lai mainītu esošo situāciju Lielbritānijai par labu.

Otrā pasaules kara laikā "MI6" un tā dēvēto britu "komando brigāžu" savstarpējā sadarbība un efektivitāte pamudināja ASV prezidentu Frenklinu Rūzveltu radīt arī amerikāņu īpašo uzdevumu vienības darbam citās zemēs. Viņš radīja Stratēģisko pakalpojumu biroju, taču tūlīt pēc kara Harijs Trūmens to slēdza, lai jau 1945. gada beigās šauram lokam prezentētu Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) ideju.

Par spīti ASV Valsts departamenta un Federālā Izmeklēšanas biroja pārstāvju iebildumiem tieši pirms 70 gadiem - 1946. gada 22. janvārī - tapa Nacionālā Izlūkošanas iestāde (National Intelligence Authority) ar tai pakārtotu Centrālās izlūkošanas grupu (Central Intelligence Group), kuru uzdevums bija ievākt un analizēt informāciju par ārvalstīs notiekošo, tostarp par to organizācijām un iedzīvotājiem. Nepilnus divus gadus vēlāk tā tika reorganizēta, iegūstot savu pašreizējo nosaukumu - Centrālās izlūkošanas pārvalde.

Šobrīd CIP ir nozīmīgākā ASV izlūkošanas aģentūra un tiek uzskatīta par lielāko un ietekmīgāko šāda tipa institūciju visā pasaulē. Kā liecina publiskās enciklopēdijas "Wikipedia" dati, aģentūrā strādā vismaz 20 000 cilvēku, bet tās budžets vēl pirms dažiem gadiem bija vismaz 15 miljardi ASV dolāru, taču, ņemot vērā aģentūras darbības slepenību, šie skaitļi var būt pavisam citādi.

Piedāvājam ieskatu 10 reiz slepenos CIP eksperimentos un operācijās:

Vjetnamas kara laikā CIP bija nozīmīgs spēlētājs. Pārvalde īstenoja dažādas slepenas operācijas, tostarp pārraudzīja vjetnamiešu spiegu tīklu, kuri darbojās ASV un Dienvidvjetnamas labā.

Tā kā kara apstākļos Vjetnamas džungļos papīra naudai lielas vērtības nebija, zemākā līmeņa spiegi tika atalgoti ar precēm no uzņēmuma "Sears" katalogiem, kādi parasti tika iemesti pastkastītēs, liecina pašas pārvaldes dati . Šīs preces bija vienkārši dabūt, tās bija salīdzinoši lētas un pats galvenais - apmierināja spiegus.

Izlūkošanas pārvaldes arhīvi nu jau pirms vairākiem gadiem publiskoja materiālus par to, kā 1960. gadā īpaši slepenā un teju fantastiskā operācijā CIP izdevās nozagt, izjaukt, izpētīt, salikt un atkal atvest atpakaļ Padomju Savienības satelītu "Lunik".

Turklāt operācija tika īstenota mazāk nekā 12 stundās pirms krievi pamanīja, ka satelīts vispār ir pazudis. Tas izdevies kādas starptautiskas izstādes laikā, kad PSRS speciālisti ASV zinātniekiem par lielu pārsteigumu izrādīja reālu satelītu ar vairākām nozīmīgām oriģinālām sastāvdaļām. Jau no paša sākuma tika atmesta ideja satelītu izpētīt pašas izstādes laikā, jo satelīts tika rūpīgi sargāts, bet to nozagt izdevies kādas pārvešanas laikā.

Tiek pieļauts, ka šī ārkārtīgi veikli paveiktā un vēl ilgi slepenībā turētā misija izmainīja lielvaru kosmosa iekarošanas sacensības.

Aukstā kara laikā - 1974. gadā - CIP izplānoja un īstenoja, iespējams, vienu no visu laiku dārgākajiem projektiem izlūkošanas vēsturē.

Pārvalde uzbūvēja kuģi ar gandrīz piecus kilometrus garu mehānisko roku, lai no Klusā okeāna dzīlēm izvilktu sešus gadus iepriekš nogrimušo padomju atomzemūdeni K-129. Visas operācijas izmaksas tiek lēstas vismaz 3,8 miljardi ASV dolāru.

Lai atrastu veidu, kā kontrolēt cilvēka prātu, CIP plaši eksperimentēja ar LSD un skābi.

Tā, piemēram, tā dēvētā projekta "MKUltra" ietvaros kāds garīgi slims pacients tika pakļauts 174 dienu ilgai skābes iedarbībai.

Savukārt LSD tika izmēģināts uz lielu skaitu cilvēku, tostarp karavīriem, ārstiem, pašas CIP darbiniekiem un plašāku sabiedrību, eksperimenta dalībniekus lielākoties par to neinformējot. Cita starpā CIP sadarbojās ar prostitūtām, kurām bija saviem klientiem jāiedod LSD, bet CIP pārstāvji vēlāk viņus novēroja.

CIP tiek vainota arī pirmā demokrātiski ievēlētā Kongo premjera un panāfrikas idejas sludinātāja Patrisa Lumumbas nogalināšanā tikai 81 dienu pēc viņa stāšanās amatā. Šo uzdevumu ASV izplānoja un īstenoja kopā ar Beļģijas pārstāvjiem.

1960. gadā Beļģija atzina Kongo neatkarību, un tā paša gada jūnijā Lumumba izveidoja pirmo Kongo valdību, kurā viņš bija premjerministrs. Pirmie neatkarības mēneši izvērtās politiski nestabili, turklāt izrakteņiem bagātā Katangas province valsts dienvidos ar beļģu un starptautisko kompāniju atbalstu pasludināja neatkarību.

Savas pozīcijas nostiprināšanai Lumumba centās iegūt PSRS atbalstu, bet jau 14. septembrī pulkveža Žozefa Mobutu vadībā notika valsts apvērsums. Politiķis nonāca mājas arestā, ap kuru drošības dēļ tika izvietoti ANO kareivji. Lumumba izlēma bēgt uz viņa atbalstītāju kontrolēto Stenlijvillu valsts austrumos, vienlaikus zaudējot ANO atbalstu.

Decembra sākumā Mobutu kareivji viņu arestēja un solīja tiesāt par aicinājumiem dumpoties, turklāt bijušais premjers žurnālistu klābūtnē tika smagi piekauts. Savukārt 17. janvāra vakarā, pašpasludinātās valsts prezidenta Čombes, un beļģu kareivju klātbūtnē Lumumba tika nošauts, ko radio publiski apstiprināja vien pēc trīs nedēļām.

2002. gadā Beļģijas valdība atvainojās Kongo tautai par valsts lomu Lumumbas nogalināšanā.

Līdzās dažādiem asinsdarbiem politikas un ekonomikas vārdā CIP īstenoja arī dāsnu modernistu, īpaši abstrakcionistu un ekspresionistu atbalstīšanu, raksta "Independent".

Tā galvenais mērķis bija popularizēt ASV brīvo domu un iespēju izteikties mākslas valodā, vienlaikus to pretnostatot PSRS iesīkstējušajai mākslas videi. Starp bagātīgā valsts izlūkošanas pārvaldes atbalsta galvenajiem saņēmējiem tiek minēti Džeksons Poloks un Daugavpilī dzimušais, bet ASV dzīvojošais Marks Rotko.

Sadarbībā ar Indijas Izlūkošanas biroju CIP gandrīz desmit gadus liedza piekļuvi vienai no Himalaju kalnienes augstākajām virsotnēm. Indijas trešais augstākais kalns Nanda Devi, kas ir arī 23. augstākais pasaulē tika slēgts kalnākāpējiem un citiem entuziastiem pēc tam, kad tajā, visticamāk, lavīnas dēļ pazuda ar kodolgalviņām aprīkotu raķešu detektors.

No 1965. līdz par 1968. gadam ASV sadarbībā ar Indiju to centās uzstādīt kalna virsotnē Ķīnas raķešu programmas novērošanai. Laikapstākļu dēļ operācija tika pārtraukta, bet detektors atstāts netālu no kalna virsotnes. Kad nākamajā gadā izlūki atgriezās kalnā, radars bija pazudis, bet tā meklēšana beidzās bez sekmēm. Kalnākāpējiem virsotni atkal atvēra tikai 1974. gadā.

1962. gadā CIP Dienvidāfrikas aparteīda režīmam nodeva cilvēktiesību aktīvista Nelsona Mandelas atrašanās vietu, liecina ārvalstu mediju hronika. Tas savukārt noveda pie Mandalas apcietināšanas uz 27 gadiem.

Bijušais prezidents no publiskās dzīves pazuda 2004. gadā un kopš tā laika reti parādījās sabiedrībā. Mediķi rūpējās par eksprezidenta veselību viņa mājā Johannesburgā.

Pēc tam, kad 1948. gadā pie varas Dienvidāfrikā nāca "Nacionāla partija", kas ieviesa aparteīda režīmu, šķirojot cilvēkus un viņu tiesības pēc to rases, Mandela iesaistījās kustībā "Āfrikas Nacionālais kongress" (ANC), kas vēlējās panākt pārmaiņas DĀR.

1952. gadā Mandela kļuva par vienu no ANC prezidenta vietniekiem, un 1956. gadā Mandelu tiesāja par nodevību, kur gan attaisnoja. Pēc tam, kad 1960. gada martā policija Šarpevillē nogalināja 69 pret-aparteīda demonstrantus, tika izsludināts ārkārtas stāvoklis un aizliegta ANC darbība. Uz to atbildot, ANC dibināja militāro spārnu "Tautas šķēps".

1993. gadā Mandela saņēma Nobela Miera prēmiju, bet gadu vēlāk kļuva par jauno valsts prezidentu. 2004. gadā Mandela paziņoja par savu aiziešanu no publiskās dzīves. Viņš mira 2013. gadā.

Izlūkošanas pārvalde dažādu eksperimentu veikšanā sadarbojās arī ar mācību iestādēm, tostarp finansēja Hārvardas universitātes pētījumus. Viens no eksperimentiem paredzēja pazemot un pakļaut "brutāliem psiholoģiskiem eksperimentiem" 22 bakalaura studentus bez viņu informēšanas.

Par visvairāk eksperimenta laikā cietušo tika atzīts Teds Kazinskis, rakstīja "The Atlantic". Viņš kļuva par anarhistu un asi iestājās pret industriālismu un modernajām tehnoloģijām, tostarp no 1978. līdz pa 1995. gadam kļuva par bēdīgi slavenu sērijveida slepkavu. Viņš ar kurjeru palīdzību nosūtīja bumbas, nogalinot trīs un ievainojot 23 cilvēkus.

Viņam piespriesti astoņi mūža ieslodzījumi bez iespējas prasīt apžēlošanu.

Izstrādājot un ražojot izlūklidmašīnu "A-12 Blackbird" PSRS novērošanai, ASV konstatēja, ka nepieciešams tīrāks titāns, nekā pieejams ASV. Ironiski, ka tāds bija pieejams tikai pašā Padomju Savienībā.

CIP izdevās titānu iegūt, neradot PSRS nekādas aizdomas par tā izmantošanas patiesajiem mērķiem - lidmašīnas radīšanu, kas spēs novērot tās pašas militāros objektus.

Lidmašīnas tika izgatavotas salīdzinoši īsu laika sprīdi - no 1962. līdz 1964. gadam, bet izmantotas līdz 1968. gadam. Šajā laikā dažādu, bet galvenokārt tehnisku iemeslu dēļ bojā gāja sešas no 15 izgatavotajām lidmašīnām, un līdz ar tām divi piloti un inženieris.