Foto: Reuters/Scanpix
Teiciens "Turi draugus tuvu, bet ienaidniekus vēl tuvāk" starptautiskajās attiecībās šķiet pašsaprotams. Valstis cita citu novēro no satelītiem, internetā un bieži vien ar milzīgu un sarežģītu pārstāvniecību palīdzību, kuras līdzās ekonomisku un politisku jautājumu kārtošanai nodarbojas ar visaptverošu informācijas ievākšanu par zemi, kurā atrodas. Tā dara gan pasaules lielvaras, gan vidēja mēroga spēlētāji.

Tomēr ilgus gadsimtus pirms moderno tehnoloģiju sniegtajām iespējām izlūkošanu galvenokārt veica spiegi, bet retos gadījumos melnos darbus - profesionāli slepkavas. Tikai pagājušā gadsimta sākumā īsi pirms Pirmā pasaules kara briti radīja speciālas vienības, kuras ne tikai ievāca informāciju par ienaidnieku, bet vajadzības gadījumā iesaistījās, lai mainītu esošo situāciju Lielbritānijai par labu.

Otrā pasaules kara laikā "MI6" un tā dēvēto britu "komando brigāžu" savstarpējā sadarbība un efektivitāte pamudināja ASV prezidentu Frenklinu Rūzveltu radīt arī amerikāņu īpašo uzdevumu vienības darbam citās zemēs. Viņš radīja Stratēģisko pakalpojumu biroju, taču tūlīt pēc kara Harijs Trūmens to slēdza, lai jau 1945. gada beigās šauram lokam prezentētu Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) ideju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!