Lielbritānijas laikraksti piektdien apsveica izmeklēšanas komisijas ceturtdien publicētajā ziņojumā pausto, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins, iespējams, apstiprinājis Kremļa kritiķa Aleksandra Ļitviņenko slepkavību, kā arī aicināja vērsties pret Krieviju.
Daudzi laikraksti uzstāja, ka britu premjerministra Deivida Kamerona valdībai ir jāsoda Krievija par Ļitviņenko slepkavību.
Pēc izmeklēšanas komisijas ziņojuma publiskošanas Lielbritānija ceturtdien nepaziņoja par jaunām sankcijām pret Krieviju, tomēr noteica arestu Ļitviņenko slepkavībā aizdomās turēto Krievijas pilsoņu Andreja Lugovoja un Dmitrija Kovtuna aktīviem.
Laikraksta "The Times" redakcijas slejā šie pasākumi tika nosaukti par "paredzamām formalitātēm, kurām būs maza ietekme".
"The Times" arī piebilda, ka "nav pietiekami, ka britu valdība pauž "dziļu neapmierinātību" un Lielbritānijā iesaldē aktīvus diviem aizdomās turētajiem, kuriem tādu, iespējams, nemaz nav".
Izdevuma "Economist" redaktors Edvards Lūkass laikrakstā "Daily Mail" rakstīja, ka "tā ir vienkārši gļēvulīga muļķība - nomierināt šo bandītu".
Viņš norādīja, ka Lielbritānijai tā bija "katastrofāli kļūdaina pieeja", atturēties no stingrākas atbildes, cerot, ka Krievija varētu palīdzēt Sīrijas jautājumā.
"Ja mēs vēlamies dabūt [Sīrijas prezidenta Bašara al] Asada režīmu pie sarunu galda, mums ir jāpalielina spiediens uz tā atbalstītājiem, kā Krieviju un Irānu, nevis lietojot glaimus pret tiem," piebilda Lūkass.
"The Guardian" norādīja, ka šāda veida slepkavība Londonā nav notikusi kopš 1978. gada, kad uz Temzas upes tilta ar saindētu lietussargu tika nogalināts Bulgārijas disidents Georgijs Markovs.
"Ziņojuma ticamība netiek apšaubīta," uzsvēra laikraksts.
"Tagad ir vajadzīgi spēcīgāki pasākumi, un Eiropas līmenī," aicināja "The Guardian".
Jau vēstīts, ka Lielbritānijas izmeklēšanas komisijas ceturtdien publicētajā ziņojumā Ļitviņenko lietā norādīts, ka, iespējams, Putins apstiprinājis viņa slepkavību.
Kremlis ceturtdien šo paziņojumu nosauca par "joku".
Ļitviņenko, kurš atklāti kritizēja Putinu, 2006. gada 1. novembrī viesnīcā Londonā 43 gadu vecumā tika nāvējoši saindēts ar tēju, kurai bija pievienots radioaktīvais polonijs-2, un 2006. gada 23. novembrī nomira.
Ļitviņenko pirms nāves nepārprotami apsūdzēja Kremli līdzdalībā viņa slepkavībā, tomēr Maskava šīs apsūdzības noliedz. Ļitviņenko nāve izraisīja diplomātisko krīzi Krievijas un Lielbritānijas starpā.
Lielbritānijas policija ir pieprasījusi Lugovoja un Kovtuna aizturēšanu saistībā ar Ļitviņenko nāvi, tomēr Krievija ir atteikusies viņus izdot. Abi savu saistību ar disidenta nāvi noliedz.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
