Sakarā ar pārāk ieilgušo sasilšanas periodu zinātnieki paziņojuši, ka cilvēku izraisītas izmaiņas varētu atlikt nākamo ledus laikmetu par 100 000 gadiem, vēsta "Vice".
Antropogēnā oglekļa emisija pat pie mērena nākotnes scenārija var ievērojami atlikt ledus garozas veidošanos Ziemeļu puslodē, vēsta žurnālā "Nature" publicētais Potsdamas Klimata ietekmes izpētes institūta pētījums. Bez vērā ņemama oglekļa dioksīda koncentrācijas samazinājuma esot visai neticami, ka tuvākajā laikā būtu iespējams ledus laikmets.
"Tas skaidri norāda, ka mēs jau sen esam iegājuši jaunā ērā. Antropocēna laikmetā cilvēce pati par sevi ir kļuvusi par ģeoloģisku spēku," raksta pētnieks Hanss Joahims Šelnhūbers, norādot, ka jaunā ēra tiks dēvēta par "deglacial" jeb "neledus" laikmetu.
Pēdējo miljons gadu laikā ledus laikmetus lielākoties radīja samazināta saules radiācija jeb insolācija ziemeļu platuma grādos vasaras periodā. Bet pētot laika posmu pēc pēdējā ledus laikmeta beigām pirms 12 000 gadiem, ko dēvē par Holocēnu, zinātnieki veica negaidītu atklājumu - samazinātu radiāciju vasarā, kā tas ir arī šobrīd, bez ledus laikmeta tuvošanās pazīmēm.
Šis atklājums pētniekus mudināja atklāt ledus laikmeta aizsākuma priekšnoteikumus. Cenšoties to izdarīt, viņi konstatēja, ka ledus laikmeta iestāšanos ietekmē ne tikai saules radiācija, bet arī antropogēnās emisijas.
"Izvairīties no ledus laikmeta ir bezprecedenta gadījums. Dedzinot fosilo kurināmo un izzāģējot mežus, mēs visu esam mainījuši - mēs esam atstājuši nospiedumu, kas būs redzams vēl 100 000 gadus," norāda Pasaules resursu institūta klimata izmaiņu eksperte Kellija Levina.
Bez cilvēku iejaukšanās nākamajam ledus laikmetam būtu jāsākas ne ātrāk kā pēc 50 000 gadiem, bet līdz ar antropogēnajām oglekļa emisijām, kuru apmēri tiek lēsti no 1000 līdz 1500 gigatonnām, šis laika posms varētu būt atlikts par vēl vismaz 100 000 gadiem.
ANO Starpvaldību klimata izmaiņu kolēģija ir aplēsusi, ka kumulatīvās emisijas pārsniegs 1000 gigatonnas oglekļa dioksīda, bet pat tad, ja emisijas būtu divkārt mazākas, ziemeļu puslodes ledus krājumu nākotne tiktu ietekmēta uz desmitiem tūkstošu gadu, atsaucoties uz pētījumu, raksta "Vice".
Pagātnē ledāji ziemeļu puslodē kūstot aiz sevis atstājuši auglīgu zemi, bet šobrīd tie daudzviet ir galvenais saldūdens avots.
"Pilnīgi noteikti izvēles, kuras mēs izdarām šodien un nākamos 20 līdz 30 gadus, noteiks, par cik lielu "dabas spēku" mēs - cilvēce - nākotnē kļūsim," norāda Ohaio Valsts universitātes ģeoloģisko procesu profesors Lūnijs Tompsons. Levina skaidro, ka šis pētījums tikai kārtējo reizi "brīdina, ka mēs esam iegājuši bezprecedenta laikmetā".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
