Lai Vācija varētu turpināt pildīt savas starptautiskās un iekšējās militārās saistības, ir jānovērš tās armijas "eksistenciālie bruņojuma trūkumi", otrdien ikgadējā ziņojumā pavēstīja Vācijas bruņoto spēku parlamentārais komisārs Hanss Pēters Bartelss.
"Karavīri ir nokaitināti - ir pārāk daudz trūkumu," viņš sacīja, prezentējot ziņojumu Vācijas parlamenta apakšpalātai Bundestāgam.
"Bundesvērs (Vācijas bruņotie spēki) ir sasniedzis galējo punktu. Turpmāki samazinājumi nav iespējami," uzsvēra Bartelss.
Kopš 1990. gada Vācijas drošības politika ir paredzējusi bruņoto spēku skaitliskā sastāva un bruņojuma samazināšanu.
Tomēr Vācijas bruņoto spēku iesaistīšanās cīņā pret džihādistu grupējumu "Islāma valsts", to dalība ANO misijā Mali, kā arī bēgļu plūsmas kontrole nozīmē, ka valsts drošības politika ir būtiski jāmaina.
Komisārs norādīja, ka plāni par Vācijas aizsardzības budžeta palielināšanu no 33 miljardiem eiro 2015. gadā līdz 35 miljardiem eiro 2019. gadā netiks īstenoti un Vācija vēl vairāk attālināsies no NATO rekomendācijas aizsardzībai atvēlēt 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Bundesvērs bieži ir ticis kritizēts par tā bruņojuma stāvokli.
Nesen tika atklāts, ka Vācijas izlūklidmašīnas "Tornado" naktī nevar lidot pāri Sīrijai, jo to kabīnes gaismas apžilbina pilotu.
Tehnisku iemeslu dēļ Vācijas militārās lidmašīnas ir bijušas spiestas veikt ārkārtas nolaišanos, piegādājot bruņojumu kurdu kaujiniekiem to cīņā pret "Islāma valsti" un palīdzību Rietumāfrikas valstīm Ebolas vīrusa epidēmijas laikā.
Ir arī noskaidrots, ka mazāk nekā puse Vācijas iznīcinātāju ir lidošanas gatavībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
