Demokrātijas stāvoklis pasaulē pērn pasliktinājies jau desmito gadu pēc kārtas, secināts trešdien publicētajā ASV nevalstiskās organizācijas "Freedom House" ikgadējā ziņojumā.
2015.gadu raksturojusi dažādu konfliktu un krīžu pārklāšanās, kas veicinājusi ksenofobiskus noskaņojumus demokrātiskās valstīs, vājinājusi no dabas resursu eksporta atkarīgo valstu ekonomikas un pamudinājusi autoritāros režīmus aktīvāk apspiest disidentus.
Latvija pēc politisko tiesību un pilsonisko brīvību novērtējuma ziņojumā atzīta par brīvu valsti.
Pēc organizācijas novērtējuma, brīvība samazinājusies 72 valstīs, kas ir lielākais skaits pēdējo desmit gadu laikā, bet situācija uzlabojusies tikai 43 valstīs.
Vissliktākie rādītāji ir Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā, kam seko Eirāzija.
Pēdējās desmitgades laikā kopumā situācija pasliktinājusies 105 valstīs, bet uzlabojusies 61 valstī. Visvairāk situācija pasliktinājusies vārda brīvības un likuma varas jomā, secinājusi "Freedom House".
Eiropas demokrātijām un ASV pērn grūtības sagādājis Sīrijas pilsoņkarš un citi neatrisināti reģionāli konflikti, kas izraisījuši bēgļu un nelegālo imigrantu krīzi un ļāvuši uzplaukt dažādiem teroristu grupējumiem, kas organizējuši vai iedvesmojuši uzbrukumus mērķiem ārvalstīs.
Demokrātiskajās valstīs tas atspoguļojies populistisku un bieži fanātisku noskaņojumu pieaugumā un jaunos drošības pasākumos. Abas tendences rada draudus pamata vērtībām, kurās balstās atvērta sabiedrība.
2015.gadu raksturojusi arī Ķīnas ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās, kas savukārt ietekmējusi patēriņu preču cenas un līdz ar to autoritāros režīmus, kas atkarīgi no eksporta.
Paredzot tautas nemierus, diktatori palielinājuši politisko spiedienu iekšpolitikā un vērsušies pret "ārvalstu ienaidniekiem", norādīts "Freedom House" ziņojumā.
Tomēr vairākās valstīs vēlēšanas piedāvājušas arī mierīgu ceļu prom no neveiksmīgas politikas un pārvaldes.
Vēlētāji Nigērijā, Venecuēlā un Mjanmā un citās valstīs noraidījuši pie varas esošos spēkus un devuši jaunajiem līderiem vai parlamentiem iespēju cīnīties pret korupciju, ekonomisko lejupslīdi un problēmām drošības jomā. Šāda sākšana no jauna liecina, ka demokrātiskās sistēmas varētu izrādīties elastīgākas nekā autoritārās, uzskata "Freedom House".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!