Dānija savu patvēruma piešķiršanas politiku, iespējams, padarīs vēl stingrāku, trešdien paziņoja ietekmīgā Dānijas Tautas partija (DF).
Partija jau ir panākusi vienošanos ar premjerministra Larsa Lekes Rasmusena mazākuma valdību par to, lai ar atpakaļejošu datumu samazinātu sociālos pabalstus tiem, kam iepriekšējā centriski kreisā koalīcija piešķīrusi patvērumu, sacīja DF imigrācijas jautājumu referents Martins Henriksens.
Kā sagaidāms, tiks pieņemts likums, ar kuru vieglāk būs deportēt bēgļus, kas pastrādājuši noziegumus, viņš piebilda.
"Mēs viņus (valdību) esam ietekmējuši vairākās jomās, un mēs to saskatām kā mūsu darbu," sacīja Henriksens.
"Tā nebūs pirmā reize, kad DF ir jāstrādā caur parlamentu, lai noteiktu ierobežojumus [imigrācijai]," viņš piebilda.
Dānijas parlaments otrdien apstiprināja reformas, kas domātas patvēruma meklētāju pieplūduma mazināšanai valstī.
Likums paredz atsavināt patvērumu meklētāju naudu un vērtslietas, lai segtu viņu uzturēšanās izmaksas.
Likumā arī paredzēts uz trim gadiem liegt patvēruma meklētāju ģimeņu apvienošanos.
Sabiedriskās domas aptauju rezultāti liecina, ka 70% Dānijas iedzīvotāju migrāciju uzskata par lielāko politisko bažu avotu.
Dānija pērn uzņēma 21 tūkstoti patvēruma meklētāju.
Saskaņā ar ES robežaģentūras "Frontex" datiem nelegālo imigrantu skaits, kas pērn ieradies ES, pārsniedz 1,2 miljonus.
Lielākā nelegālo imigrantu daļa necenšas palikt pirmajā Eiropas Savienības (ES) valstī, kuras viņi sasniedz - Itālijā vai Grieķijā -, bet dodas tālāk uz Vāciju, kur valsts patvēruma meklētājiem nodrošina dāsnus pabalstus un sociālās garantijas.
Otrs populārākais nelegālo imigrantu galamērķis ES ir Zviedrija, kur viņi arī līdz šim varēja rēķināties ar dāsnu valsts atbalstu.
Nelegālo imigrantu vidū tikai 30% ir Sīrijas kara bēgļi, pārējie ir ekonomiskie imigranti, decembrī atzina Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.