Atskats vēsturē: Pirms 30 gadiem uzsprāga NASA lielā cerība 'Challenger'  (54)

Liktenīgajā dienā, paceļoties no Kenedija Kosmosa centra, "Challenger" atradās septiņi ASV astronauti - Maikls Smits, Diks Skobī, Ronalds Maknairs, Elisons Onizuka, Gregorijs Džarviss, Džudita Reznika, kā arī 11 000 skolotāju atlasi izturējusī Krista Makolifa, kurai bija paredzēts kļūt par pirmo NASA projekta "Skolotājs kosmosā" dalībnieci.

Tomēr jau 72 sekundes pēc pacelšanās no Kanaveralas raga kosmodroma komandcentrs saņēma pēdējo vēsti no kosmosa kuģa. Pilots Maikls Smits paguva pateikt "Ah, oh", un "Challenger" pēkšņi pārvērtās liesmu bumbā.

Šo brīdi tiešraidē pie savu televizoru ekrāniem vēroja vairāki miljoni ASV iedzīvotāju:

Sprādziena iemesls esot bijis O-gredzenu jeb mehānisko blīvju problēma. Tās palika vaļīgākas, atbrīvojot ārējo degvielas tvertni, kas galu galā noveda pie sprādziena. Kosmosa kuģim sadaloties, kabīne, kurā atradās kuģa apkalpe vēl aptuveni 25 sekundes turpināja celties gaisā, pirms krišanas sasniedzot 20 kilometru augstumu.

Visticamāk, sprādziena trieciens bija pārāk vājš, lai nogalinātu komandu, atsaucoties uz Hjūstonas Džonsona Kosmosa centra biomedicīnas eksperta Džosefa Kērvina ziņojumu raksta "Listverse". Visiespējamākajā un šausminošākajā scenārijā komanda palika dzīva un pie samaņas līdz pat brīdim, kad kabīnes nodalījums ar aptuveni 333 kilometru stundā lielu ātrumu ietriecās okeānā tikai trīs minūtes pēc sprādziena.

Tolaik piemiņas pasākumā prezidents Ronalds Reigans par traģēdiju teica: "Dažkārt, kad mēs tiecamies pēc zvaigznēm, mēs tās nesasniedzam. Tomēr mums jāspēj pastiepties no jauna un piespiest sevi par spīti sāpēm." Atkopties pēc traģēdijas NASA speciālistiem gan nenācās viegli, un nākamais lidojums ar kosmosa kuģi notika vien divarpus gadus vēlāk.

Citas lielākās NASA traģēdijas:

Tomēr par visu laiku asiņainākajām kosmosa traģēdijām uzskata 1960. gada oktobrī notikušo raķetes "R-16" sprādzienu PSRS Baikonuras kosmodromā, kurā bojā gāja 91 cilvēks, kā arī "Vostok" nesējraķetes uzpildīšanas laikā PSRS Pļeseckas kosmodromā 1980. gada 18. martā notikušo sprādzienu, kurā bojā gājuši vismaz 50 cilvēku. Par otro traģēdiju plašāka sabiedrība uzzināja vien 1989. gadā.

2008. gada 22. augustā NASA apzināti iznīcināja bezpilota eksperimentālo raķeti ar zinātnei paredzētiem satelītiem pēc tam, kad tā nogāja no kursa.

Amatpersonas vēlāk atklāja, ka uzņēmuma "Alliant Techsystems" izgatavotā raķete tik iznīcināta 27 sekundes pēc pacelšanās no Valopsas salas Virdžīnijā. Raķete iznīcināšanas brīdī atradusies aptuveni 3,5 kilometru augstumā. Lai gan nav zināms, kāpēc tā novirzījās no kursa, iznīcināšana bija nepieciešama, lai raķete nenokristu uz zemes un neapdraudētu cilvēkus.

Kosmosa kuģis "Kolumbija" 2003. gada 1. februārī uzsprāga, atgriežoties atmosfērā. Traģēdija notika gandrīz 17 gadus pēc "Challanger" katastrofas, atkal paņemot septiņu cilvēku dzīvības.

Kuģis pacelšanās laikā bija guvis apšuvuma bojājumu, kā dēļ, tam ieejot atmosfērā virs Teksasas štata, tas neizturēja karstumu un uzsprāga. Kuģa detaļas tika izkaisītas pār Teksasas un Luiziānas štatiem.

1970. gada 13. aprīlī, "Apollo 13" bija ceļā uz Mēnesi, kad saplīsa tā tvertne ar šķidro skābekli.

Visi trīs kuģī esošie astronauti izdzīvoja un veiksmīgi atgriezās uz zemes pēc tam, kad pārgāja uz Mēness nolaišanās moduli, kuram bija atsevišķa skābekļa apgāde.

Par šo misiju vēlāk uzņemta filma "Hjūstona, mums ir problēma", kā arī tapušas dokumentālas filmas un pat seriāli.

1967. gada 27. janvārī rutīnas palaišanas platformas pārbaužu laikā pēkšņi aizdegās "Apollo 1". Traģiskajā ugunsnelaimē bojā gāja visi trīs kuģī esošie astronauti .

Virdžila Grisoma, Edvarda Vaita un Rodžera Čafija nāves lika NASA uz laiku pārtraukt kosmosa sacensību ar Padomju Savienību, lai konstrukcijās iekļautu vairākus drošības uzlabojumus, kuri bija neatsverami turpmāko panākumu gūšanā.