NATO šobrīd diskutē par oficiālu sarunu sarīkošanu ar Krieviju, kas būtu pirmās kopš 2014. gada, kad Ukrainas krīzes dēļ NATO un Krievijas attiecības tika iesaldētas, ceturtdien paziņoja alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
NATO un Krievijai ir nepieciešama caurskatāmība, lai izvairītos no tādiem pārpratumiem kā novembra incidents, kad alianses dalībvalsts Turcija līdzās robežai ar Sīriju notrieca Krievijas bumbvedēju.
"Mēs raugāmies uz iespēju sarīkot NATO-Krievijas padomes tikšanos," Stoltenbergs sacīja, apstiprinot ziņu aģentūras AFP jau 20. janvārī vēstīto, ka alianse apsver šādu sarunu iespēju.
"Mēs nekad neesam atcēluši padomi, bet mēs uzskatām, ka tagad ir laiks paraudzīties uz šādas tikšanās iespēju," preses brīfingā, kas tika rīkots sakarā ar NATO gada ziņojumu, sacīja ģenerālsekretārs.
"Nekāds galīgais lēmums nav pieņemts, bet mēs par to diskutēsim arī ar Krievijas delegāciju NATO un tad pieņemsim galīgo lēmumu, kad šāda tikšanās varētu notikt," piebilda Stoltenbergs.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un Krimas aneksijas NATO pārtrauca visu praktisko sadarbību ar Krieviju, paturot vienīgi NATO-Krievijas padomi kā kanālu komunikācijai ar Maskavu.
Padomē ietilpst visas 28 NATO dalībvalstis, kas parasti tiek pārstāvētas vēstnieku līmenī, un Krievija. Pēdējā sanāksme visai saltā gaisotnē notika 2014. gada jūnijā.
Rietumiem cenšoties iegūt Krievijas atbalstu Sīrijas krīzes risinājuma centienos un cīņā pret džihādistu grupējumu "Islāma valsts", visskaļāk par saišu atjaunošanu ar Maskavu iestājas Vācija.
Stoltenbergs neatklāja tuvākas detaļas par to, kāda varētu būt sanāksmes darba kārtība un kad tā varētu notikt. Atbilstoši plaši izplatītam viedoklim tā varētu notikt nākamā mēneša beigās pēc NATO aizsardzības ministru sanāksmes vai marta sākumā.
Avoti diplomātu aprindās AFP pagājušajā nedēļā minēja iespēju, ka, tuvojoties jūlijā Varšavā gaidāmajam NATO līderu samitam, varētu notikt vairākas NATO-Krievijas padomes sēdes.
To mērķis būtu sekmēt sarežģītās attiecības ar arvien uzstājīgāko Krieviju un paust skaidru "atturēšanas un caurskatāmības" vēstījumu.
Stoltenbergs un NATO amatpersonas uzsver - kaut arī NATO-Krievijas padome nav tikusies kopš 2014. gada, ir bijušas vairākas tikšanās ar Krievijas amatpersonām, turklāt Stoltenbergs arī ticies ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu.
Krievija 2014. gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014. gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luganskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
