Lai līdzsvarotu Krievijas radītos draudus, Austrumeiropā ir jāpalielina NATO militārā klātbūtne, ceturtdien Berlīnē paziņoja Polijas aizsardzības ministrs Antonijs Macerevičs.
Polijas "prioritāte ir NATO austrumu flanga nostiprināšana", viņš sacīja tikšanās laikā ar Vācijas aizsardzības ministri Urzulu fon der Leienu.
Polijai "joprojām ļoti svarīgs ir jautājums par Krievijas agresiju Ukrainā", piebilda Macerevičs.
Savukārt fon der Leiena norādīja, ka jūlijā Varšavā paredzētajā NATO samitā vajadzētu "parādīt, ka aliansei, ņemot vērā mainīgo drošības situāciju, ir jāprot rīkoties veiklāk, elastīgāk un ātrāk".
Polijas prezidents Andžejs Duda pagājušajā nedēļā aicināja NATO nodrošināt Austrumeiropā "pēc iespējas pastāvīgāku" alianses klātbūtni.
Polijas ārlietu ministrs Vitolds Vaščikovskis savukārt ir norādījis, ka Berlīne pretojas spēcīgākai NATO klātbūtnei Austrumeiropā, jo tā vēlas aizstāvēt "Krievijas intereses".
Polijas premjerministrei Beātai Šidlo 12.februārī ir paredzēta vizīte Berlīnē.
Varšava ir aktīvi aicinājusi palielināt NATO klātbūtni alianses dalībvalstīs Austrumeiropā.
Vaščikovskis novembrī aicināja denonsēt NATO un Krievijas 1997.gadā noslēgto Pamataktu, jo tas rada "nevienlīdzību" starp vecajām un jaunajām dalībvalstīm.
Krievija uzskata, ka 1997.gadā noslēgtais NATO un Krievijas Pamatakts liedz aliansei jaunajās dalībvalstīs izvietot pastāvīgas bāzes.
NATO un Krievija 1997.gadā noslēdza Pamataktu par savstarpējām attiecībām, kurā apsolījās ievērot ANO hartu un 1975.gada Helsinku vienošanos, bet NATO vienpusēji deva solījumu neizvietot "pašreizējās un paredzamās drošības situācijās" jaunajās alianses dalībvalstīs "ievērojamus bruņotos spēkus".
Reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā, ASV 2014.gada aprīlī nosūtīja rotas līmeņa vienības uz Poliju un Baltijas valstīm, kas tur atrodas pēc rotācijas principa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
