Šie ierobežojumi attieksies uz patvēruma meklētājiem, kam netiks automātiski piešķirts bēgļa statuss saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, taču būs pamats uzskatīts, ka tie vienalga var kļūt par vajāšanu vai spīdzināšanu upuriem.
Tajā pašā laikā tie, kas iegūs bēgļu statusu, arī turpmāk baudīs automātiskas tiesības uz ģimenes apvienošanos.
Vienošanās papildus paredz, ka Vācijai jāizstrādā plāns lielāka bēgļu skaita uzņemšanai no nometnēm Turcijā, Jordānijā un Libānā. Arī šiem bēgļiem tiks saglabātas tiesības uz ģimenes apvienošanos.
Pēc tikšanās ar abu pārējo koalīcijas partiju līderiem - kancleri Angelu Merkeli, kas pārstāv kristīgos demokrātus (CDU), un CDU Bavārijas meitaspartijas - Kristīgi sociālās savienības (CSU) - priekšsēdētāju Horstu Zēhoferu Gabriēls paziņoja, ka panākta arī vienošanās par Ziemeļāfrikas valstu - Alžīrijas, Marokas un Tunisijas - pasludināšanu par drošām izcelsmes valstīm.
Tas nozīmē, ka šo valstu pilsoņiem turpmāk būs mazas cerības iegūt Vācijā patvērumu un varasiestādēm būs tiesības šo valstu pilsoņus izraidīt paātrinātā kārtībā.
Pērn, lai mazinātu nekontrolēto patvēruma pieprasītāju plūsmu, Vācija par drošām izcelsmes zemēm atzina Rietumbalkānu valstis.
Vienošanās arī paredz, ka bēgļi, kas Vācijā pabeigs apmācības programmas, uz diviem gadiem iegūs darba tiesības.
Vienlaikus patvēruma meklētājiem būs jāmaksā desmit eiro mēnesī par piedalīšanos integrācijas kursos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
