Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons piektdien pēc tikšanās ar Eiropas Komisijas (EK) prezidentu Žanu Klodu Junkeru paziņoja, ka sarunās par Eiropas Savienības (ES) izvirzītajiem jaunajiem reformu priekšlikumiem panākts progress, taču ar to vien nepietiek.
"Mēs šodien panācām progresu, bet ar to nepietiek," paziņoja Kemerons. "Tagad uz galda ir priekšlikums, tas nav pietiekami labs, darbs jāturpina."
Pirms tikšanās Kemerons paziņoja, ka priekšlikumi "nav pietiekami spēcīgi".
"Es esmu iepriecināts, ka tiek izvirzītas idejas, kurās ir zināms spēks, bet ne pilnībā. Tās vēl nav pietiekami spēcīgas," viņš sacīja Lielbritānijas sabiedriskajai raidorganizācijai BBC.
"Ir pozitīvi, ka cilvēki - kā Eiropas Komisijā (EK) - nāk klajā ar jaunām idejām, bet joprojām ir jāveic tāls ceļš, pirms mēs ieraudzīsim kaut ko tādu, par ko patiešām spēsim vienoties," norādīja Kemerons. "Būs daudz smagu sarunu, daudz smagas runāšanas, bet ir pozitīvi, ka tas, par ko man iepriekš teica, ka tas ir neiespējami, tagad izskatās iespējams."
"Es nepiekritīšu kaut kam tādam, kam nebūs spēka un svara, kas nepieciešams, lai atrisinātu mūsu problēmas," uzsvēra premjerministrs.
Sarunās ar Junkeru Kemerons apsprieda ES jaunos priekšlikumu bloka reformu sakarā.
Kā informācijas avoti ES diplomātiskajās aprindās ir pavēstījuši aģentūrai AFP, priekšlikums paredz, ka ikvienai dalībvalstij, kas spēs pārliecināt citas ES dalībvalstis, ka tās labklājības sistēma saskaras ar lielu spiedienu, būs tiesības četrus gadus liegt sociālo atbalstu viesstrādniekiem no citām ES dalībvalstīm.
Britu premjers tikšanās laikā ar Eiropadomes prezidentu Donaldu Tusku svētdien varētu apstiprināt plašāku reformu paketi. Par vairumu no parējām prasītajām ES reformām kopumā vienošanās jau ir panākta, atklāja informācijas avoti.
Tiek prognozēts, ka Tusks pārējo ES dalībvalstu valdībām rakstiskus reformu priekšlikumus izsūtīs nākamās nedēļas sākumā.
Jau vēstīts, ka Lielbritānijas reformu prasības ietver garantijas ES valstīm, kuras nav eirozonā, lielāku konkurenci, Lielbritānijas tiesības nebūt par daļu no "aizvien ciešākas savienības" un sociālā atbalsta samazināšanu migrantiem no ES dalībvalstīm.
Par vispretrunīgāk vērtētajām tiek uzskatītas tieši prasības par sociālā atbalsta samazināšanu migrantiem no ES dalībvalstīm. Eiropas Komisija (EK) tās ir nosaukusi par "ļoti problemātiskām".
Kamerons ir solījis līdz 2017.gadam sarīkot referendumu par valsts dalību ES. Viņš ir solījis atbalstīt palikšanu ES, ja Lielbritānijai izdosies vienoties ar bloku par vēlamajām reformām.
ES līderi 18. un 19.februārī pulcēsies uz samitu Briselē, kur cer panākt vienošanos reformu jautājumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
