Visi trīs aizdomās turamie šobrīd ir pārsnieguši jau 90 gadu vecumu. Viņi savulaik dienējuši ieroču SS 12.tanku divīzijā "Hitlerjugend", kuras vienības tiek vainotas par 86 cilvēku noslepkavošanu Askas pilsētiņā Francijas ziemeļos.
Nacionālsociālistu noziegumu izmeklēšanas valsts tieslietu administrācijas galvenā biroja Ziemeļreinas-Vestfālenes nodaļas vadītājs Andreass Brendels aģentūrai AFP pavēstīja, ka šīs lietas ietvaros tiek izmeklēti arī citi kara noziegumi, kas pastrādāti 1944. gadā laikā no aprīļa līdz maijam.
"Mēs veicām kratīšanas arī citu cilvēku mājās un atsavinājām dokumentus, kas saistīti ar divīziju "Hitlerjugend" un ar Askas slaktiņa izmeklēšanu, taču šie cilvēki šobrīd tiek uzskatīti tikai par lieciniekiem," piebilda Brendels.
Kratīšanas veiktas otrdien un ceturtdien.
1944. gada 1. aprīļa vakarā Askā tika nošauti 86 cilvēki, atriebjoties par uzbrukumu divīzijas "Hitlerjugend" transporta kolonnai.
"Apsūdzētie nopratināšanā noliedza, ka būtu dienējuši šajā divīzijā un ka tādējādi jebkādā veidā būtu piedalījušies slepkavībās," atzina Brendels.
Viņš piebilda, ka šobrīd tiekot analizēti atsavinātie dokumenti.
Gadījumā, ja būs pamats ierosināt krimināllietu, vēl nāksies izvērtēt, vai aizdomās turamie sava lielā vecuma dēļ ir spējīgi stāties tiesas priekšā.
"Tā vienmēr ir liela problēma ar gados veciem aizdomās turamajiem," atzina Brendels. "Mūsu mērķis ir noskaidrot, kas notika. Pats galvenais ir gūt tiesisku skaidrību par Askas slaktiņu."
Brendels savulaik vadīja arī vissmagākā Francijā pastrādātā kara nozieguma - Oradūras slaktiņa - izmeklēšanu. Šī nozieguma laikā Francijas pilsētiņā 1944. gadā tika noslepkavoti 642 cilvēki.
Tomēr šo lietu, kas bija ierosināta pret tobrīd 89 gadus veco Verneru Hristukātu, Ķelnes tiesa 2014. gadā pierādījumu trūkumu dēļ izbeidza.
Šobrīd, kad kopš Otrā pasaules kara beigām aizritējuši jau 70 gadi, Vācija steidz saukt tiesas priekšā vēl pēdējos dzīvos iespējamos vainīgos.
Pašlaik tiek izmeklēts aptuveni ducis lietu.
Kā ziņots, jūlijā Vācijas tiesa bijušajam SS apakšvirsniekam Oskaram Grēningam, kas pazīstams arī kā "Aušvicas grāmatvedis", piesprieda četru gadu cietumsodu, atzīstot, ka 94 gadus vecais apsūdzētais ir līdzatbildīgs 300 000 slepkavību.
Spriedums gan nav stājies spēkā, jo to pārsūdzējis gan Grēnings, gan daļa upuru un viņu ģimenes locekļu, kas prāvā uzstājās kā prasītāji.
Paredzēts, ka februārī tiesas priekšā stāsies vēl divi kādreizējie Aušvicas koncentrācijas nometnes darbinieki.