Zviedriem nevajadzētu dot naudu un nodrošināt sociālos pabalstus čigānu ubagiem, kas diedelē Zviedrijas pilsētu ielās, plašā ziņojumā par ubagošanas problemātiku valdībai un vienlīdzības ministrei Osai Regnerei norādījis nacionālās izmeklēšanas komisijas vadītājs, mazaizsargāto Eiropas Savienības (ES) pilsoņu jautājumu koordinators Martins Valfridsons.
"Man nešķiet, ka naudas došana ubagiem ilgtermiņā palīdz cilvēkiem izkļūt no dziļas nabadzības. Es tiešām uzskatu, ka nauda būtu noderīgāka organizācijās viņu izcelsmes zemēs," sacīja amatpersona.
Zviedrijā pēdējā gada laikā pieaudzis ES imigrantu skaits - pamatā tie ir Rumānijas un Bulgārijas čigāni, kas, ieradušies Zviedrijā, nodarbojas ar ubagošanu.
"Mēs esam pieredzējuši, ka strauji ir pieaudzis mazaizsargāto ES pilsoņu skaits. Tie ir ES pilsoņi, kuriem Zviedrijā nav tiesību uz sociālajiem pabalstiem," sacīja Valfridsons.
Ja šo ES imigrantu bērniem tiks piedāvātas vietas skolās, tas novedīs pie tā, ka vēl vairāk mazaizsargāto ģimeņu, kas nodarbojas ar ubagošanu, vedīs savus bērnus uz Zviedriju.
"Man nešķiet, ka mums pamatā vajadzētu piedāvāt skološanos šiem bērniem," viņš sacīja.
Debates par čigānu ubagiem īpaši saasinājās pagājušajā gada beigās, kad policija Malmē likvidēja imigrantu graustu nometni.
Valfridsons mudināja pašvaldības nepiedāvāt čigāniem oficiālas nometņu vietas.
"Tas rada jaunus sarežģījumus. Sabiedrība palīdz izveidot šīs graustu kopienas, no kurām mēs, enerģiski strādājot, esam atbrīvojušies. Vēstījums ir šāds - jūs varat šeit ierasties, bet, ja jūs to darāt, jums šeit ir jādzīvo legāli. Sabiedrības nostājai, ka nedrīkst apmesties dzīvot uz kāda cita zemes, ir jābūt striktai," viņš uzsvēra.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
