Viņš atzina, ka sabiedrības attieksme Baltijas valstīs pret bēgļu uzņemšanu nav nereti nav labvēlīga, vienlaikus uzsverot, ka baltiešiem šobrīd jābūt solidāriem ar Itāliju, Grieķiju un citām Dienvideiropas valstīm, apzinoties, ka nākotnē var nākties lūgt palīdzību ES valstīm tieši saistībā ar bēgļu sadali.
Eiroparlamentārietis uzsvēra, ka ir maldīgi iedomāties Baltijas valstis kā galējo punktu ES, kurp bēgļi vienkārši nevēlēsies doties un tādējādi būsim no viņiem pasargāti. Auštrevičs pieļāva, ka, pasliktinoties vēl vairāk situācijai Krievijā, Latvijā var sākt ierasties patvēruma meklētāji no šīs valsts. Tāpat viņš atgādināja, ka jau šobrīd Baltijā ierodas cilvēki caur Krieviju un Baltkrieviju, piemēram, no Afganistānas.
"Mums šobrīd ir jāpalīdz valstīm, kurām ir lielākās problēmas saistībā at bēgļiem, rēķinoties, ka nākotnē palīdzība var būt vajadzīga mums pašiem," piebilda Auštrevičs.
Tāpat viņš pieļāva, ka Baltijas valstīm var nākties uzņemt vairāk bēgļus, nekā tās ir uzņēmušās šobrīd.
Jau ziņots, ka kārtējā EP plenārsesijā, kas norisinās no 1. līdz 4.februārim Strasbūrā, tiek spriests par bēgļiem, robežkontroli un Šengenas zonas nākotni.
Latvijas valdības un Saeimas Eiropas lietu komisijas apstiprinātā pozīcija paredz atbalstīt Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera plānu migrācijas krīzes risināšanai Eiropā, kopumā Latvijā uzņemot līdz 776 patvēruma meklētājus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
