Interneta vietnes “WikiLeaks” dibinātājs Džulians Asanžs ceturtdien paziņoja, ka viņš piektdien padosies Lielbritānijas policijai, ja ANO darba grupa nolems, ka viņš nav ticis patvaļīgi aizturēts.
Asanžs vairākus gadus uzturas Ekvadoras vēstniecībā Londonā, kur viņš meklēja patvērumu, lai netiktu izdots Zviedrijai.
"Ja ANO rīt (piektdien) paziņos, ka esmu zaudējis lietā pret Apvienoto Karalisti (Lielbritāniju) un Zviedriju, tad es dienas vidū iziešu no vēstniecības, lai akceptētu britu policijas veiktu aizturēšanu, jo nebūs jēgpilnu izredžu tālākai apelācijai,” sacīja Asanžs savā paziņojumā.
"Tomēr, ja es gūšu virsroku un tiks konstatēts, ka šīs valstis rīkojušās nelikumīgi, tad es gaidu, ka tiks nekavējoties atdota mana pase un tiks izbeigti turpmākie mēģinājumi mani aizturēt,” teica Asanžs.
Asanžs, kam Zviedrijā draud apsūdzības izvarošanā, kuras viņš noliedz, Ekvadoras vēstniecībā Londonā slēpjas kopš 2012.gada vasaras. Ekvadora 2012.gadā piešķīra Asanžam patvērumu.
44 gadus vecais Austrālijas pilsonis Asanžs ir atteicies doties uz Zviedriju, lai runātu ar izmeklētājiem par iespējamām apsūdzībām. Asanžs šo lēmumu pamatojis ar bažām, ka Zviedrija viņu izdos ASV, kur viņu varētu tiesāt par simtiem tūkstošu slepenu ASV diplomātiskās un militārās sarakstes dokumentu publiskošanu 2010.gadā.
Pērn augustā iestājās noilgums trim Asanžam 2010.gadā izvirzītām apsūdzībām - par seksuālu uzbrukumu, par nelikumīgu piespiešanu, un par seksuālu uzmākšanos. Tomēr Asanžu joprojām var tiesāt Zviedrijā par apsūdzību izvarošanā, kurai noilgums iestātos tikai 2020.gadā – 10 gadus pēc tās izvirzīšanas.
Zviedrija 2010.gada 18.novembrī izdeva starptautisku orderi Asanža aizturēšanai, lai varētu viņu nopratināt saistībā ar aizdomām, ka viņš Zviedrijā izvarojis kādu sievieti un seksuāli uzmācies citai sievietei. Abas šīs sievietes bija "WikiLeaks" brīvprātīgās līdzstrādnieces. Asanžs noliedz visas apsūdzības un uzstāj, ka seksuālie sakari notikuši ar pušu piekrišanu.
Asanžs 2014.gada septembrī iesniedza ANO Darba grupai patvaļīgas aizturēšanas jautājumos sūdzību par Zviedriju un Lielbritāniju, apgalvojot, ka viņa piespiedu uzturēšanās vēstniecībā ir līdzvērtīga nelikumīgai aizturēšanai.
Lai gan šīs darba grupas lēmumi nav juridiski saistoši, ir ziņots, ka citi cilvēki ir tikuši atbrīvoti uz tās lēmumu pamata.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
