"Spēlēs iegūtie secinājumi ir nepārprotami. Tā, kā šobrīd izvietota, NATO nevar sekmīgi aizstāvēt tās visvieglāk ievainojamo dalībvalstu teritoriju," paziņoja "RAND Corporation", kas vadīja kara spēļu izpēti.
Virknē kara spēļu, kas izspēlētas vairāku mēnešu laikā no 2014. līdz 2015. gadam, Krievijas bruņotie spēki spēja ieņemt Rīgu vai Tallinu 36 līdz 60 stundu laikā.
ASV un Baltijas valstu karavīri ar ASV gaisa spēku palīdzību nespēja apturēt mehanizēto Krievijas vienību virzīšanos uz priekšu, ciešot smagus dzīvā spēka zaudējumus, norādīts pētījumā.
Pētījumā uzsvērts, ka atdzimstošā un neparedzamā Krievija NATO ir pārsteigusi nesagatavotu.
Krievijas iebrukuma Baltijas valstīs gadījumā ASV un citām alianses dalībvalstīm nebūtu pietiekami daudz karavīru, tanku un bruņutransportieru, lai palēninātu Krievijas spēku virzīšanos uz priekšu, teikts "RAND Corporation" pētnieku Deivida Šlapaka un Maikla Džonsona ziņojumā. "Šāda ātra sakāve atstātu NATO ierobežotu skaitu iespēju, visas no tām būtu sliktas," pausts ziņojumā.
Tajā norādīts, ka ASV un citas NATO dalībvalstis varētu censties veikt asiņainu pretuzbrukumu, uz ko Krievija varētu reaģēt, eskalējot konfliktu. Otra iespēja būtu draudēt ar plaša mēroga atbildi, kurā varētu būt iekļauta arī kodolieroču izmantošana. Trešā iespēja būtu vismaz uz laiku atzīt sakāvi un sākt jaunu Auksto karu ar Maskavu.
Kara spēlēs tomēr arī norādīts uz soļiem, kurus NATO var spert, lai izvairītos no sakāves un nostiprinātu NATO austrumu flangu, raidot skaidru signālu Krievijai, ka viegla uzvara nav iespējama.
Spēki septiņu brigāžu lielumā, tai skaitā trīs smagi bruņotas brigādes, ko atbalstītu gaisa spēki un artilērija, būtu pietiekami, lai "novērstu ātru Baltijas valstu ieņemšanu". Šādu papildu spēku uzturēšana izmaksātu 2,7 miljardus ASV dolāru (2,47 miljardus eiro) gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
