Gāzes cauruļvada projekts "Nord Stream 2" ir pretrunā ar Eiropas Savienības (ES) un Ukrainas interesēm, tādēļ nepieciešamības gadījumā, lai diversificētu gāzes piegādes avotus, Ukraina ir gatava importēt arī sašķidrināto dabasgāzi no Tuvajiem Austrumiem un Āzijas, šonedēļ Latvijas Saeimas deputātiem norādīja Ukrainas vēstnieks Latvijā Jevgenijs Perebijnis.
Ukrainas vēstnieks uzskata, ka "Nord Stream 2" projekts nerisinās gāzes piegāžu diversifikāciju un avotus, jo gāze joprojām tiks piegādāta no Krievijas. "Domāju, ka ES interesēs ir palielināt diversifikāciju, tādēļ novērtējam lielāko daļu valstu nostāju, kas atbalsta arī mūsu nostāju, tostarp Latvijas," viņš sacīja.
Vēstnieks arī norādīja, ka Ukraina centīsies palielināt iekšzemes ieguves, kā arī palielinās energoefektivitāti, lai samazinātu gāzes izmantošanu rūpniecībā. Tāpat Perebijnis paudis gandarījumu par reversajām gāzes piegādēm Ukrainai no vairākām valstīm, vienlaikus paužot pārsteigumu, kā gāze atsevišķām ES dalībvalstīm var maksāt lētāk nekā Ukrainai, ņemot vērā tranzīta ceļu un tā izmantošanas cenas.
Lai mazinātu Krievijas gāzes ietekmi, Ukraina gatava meklēt citus piegādes avotus, tostarp nepieciešamības gadījumā iepērkot sašķidrināto dabasgāzi no Tuvajiem Austrumiem un Āzijas. "Šī stratēģija palīdzēs mums tuvākajā nākotnē pilnībā atteikties no Krievijas gāzes. Mēs to varam turpināt pirkt, bet jāskatās cenas," viņš sacīja.
Jau ziņots, ka Krievijas enerģētikas gigants "Gazprom" un tā Eiropas partneri parakstījuši akcionāru vienošanos par "Nord Stream 2" gāzesvada projektu, kas tiks izbūvēts pa Baltijas jūras gultni līdz Eiropai.
Krievija nodrošina aptuveni trešdaļu no ES enerģijas vajadzībām, taču apmēram puse no gāzes, ko ES importē no "Gazprom", tiek transportēta caur Ukrainu, ar kuru Maskavai šobrīd ir konflikts. Tāpēc Krievija vēlas atrast jaunas iespējas, lai piegādātu gāzi Eiropai, apejot Ukrainu.
"Gazprom", Vācijas E.ON un "BASF/Wintershall", Austrijas OMV, Francijas ENGIE, kā arī Nīderlandes un Lielbritānijas "Royal Dutch Shell" izveidoja jaunu konsorciju šim projektam, norādīja konsorcija preses pārstāve. Konsorcijs, kuru vada "Gazprom", lēš, ka šis projekts izmaksās līdz 9,9 miljardiem eiro un, iespējams, pat mazāk, pateicoties izmaksu ietaupījumam.
Jaunā cauruļvada plānotā transporta jauda būs 55 miljardi kubikmetru gāzes gadā. Paredzams, ka tas darbību sāks līdz 2019. gada beigām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
