Turcijas ārlietu ministrs Mevluts Čavušolu sestdien apliecināja, ka viņa valsts turpinās savu "atvērto durvju politiku" Sīrijas bēgļiem, paziņojot, ka valsts robežām tuvojas 55 tūkstoši cilvēku, kas bēg no jaunās prezidenta Bašara al Asada režīma ofensīvas.
Čavušolu žurnālistiem Amsterdamā pēc tikšanās ar kolēģiem no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm teica, ka Turcijas politika nav mainījusies.
"Mēs joprojām ievērojam atvērto robežu politiku cilvēkiem, kas bēg no agresijas, no režīma, kā arī no Krievijas gaisa triecieniem," viņš sacīja.
"Mēs jau esam uzņēmuši 5000 no viņiem, bet vēl 50-55 tūkstoši ir ceļā un mēs viņus nevaram tur [Sīrijas robežas pusē] atstāt," piebilda Turcijas ārlietu ministrs.
No robežas sestdien saņemtā informācija liecina, ka Turcija gatavojas jaunam bēgļu pieplūdumam, mēģinot atrast vietu jauniem bēgļiem esošajās bēgļu nometnēs laikā, kad Asadam lojālie spēki pastiprina ofensīvu Sīrijas otrā lielākajā pilsētā Alepo.
Turcija jau ir uzņēmusi vairāk nekā divus miljonus cilvēku, kas aizbēguši no kara Sīrijā, kas turpinās kopš 2011. gada.
ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerini žurnālistiem teica, ka ārlietu ministri atgādinājuši Čavušolu, ka Turcijai ir starptautisks pienākums uzņemt bēgļus un ES palīdz, lai valsts varētu tikt galā ar šo problēmu.
"Mēs runājam par to ar Turcijas kolēģi, atceroties, ka vispirms ir morāls, ja ne tiesisks pienākums.. aizsargāt tos, kam ir nepieciešama starptautiska aizsardzība," Mogerini teica preses konferencē pēc neformālās ārlietu ministru sanāksmes.
"Nav apstrīdams.., ka cilvēki, kas ierodas no Sīrijas, ir Sīrijas iedzīvotāji, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība," viņa sacīja.
"Turklāt atbalsta, kuru ES sniedz Turcijai.. mērķis tieši ir garantēt, ka Turcijai ir līdzekļi, instrumenti, resursi, lai aizsargātu un uzņemtu cilvēkus, kas meklē patvērumu," teica Mogerini.
Turcijas premjerministrs Ahemets Davutolu Sīrijas ziedotāju konferencē Londonā ceturtdien teica, ka Turcija atļaus jaunākajiem bēgļiem ierasties valstī.
Pērn ES ieradās vairāk nekā viens miljons bēgļu, no kuriem lielākā daļa ieradās Grieķijā no Turcijas un pēc tam devās caur Balkāniem uz Vāciju un citām ES ziemeļu dalībvalstīm.
Tāds bēgļu pieplūdums ir radījis saspīlējumu blokā un Šengenas zonas bezvīzu režīmā. Vairākas valstis, tostarp Vācija, Austrija, Ungārija un Zviedrija ir atjaunojušas robežkontroli, bet ES vadībai ir grūtības rast vienotu bloka atbildi uz krīzi.
Novembrī ES noslēdza vienošanos ar Turciju, piedāvājot tai trīs miljardus eiro, lai palīdzētu bēgļu nodrošināšanā ar nepieciešamo un strupceļā nonākušo ES iestāšanās sarunu atsākšanu. Apmaiņā pret to Turcija solīja palīdzēt migrantu plūsmas iegrožošanā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
