Reaģējot uz šo Ziemeļkorejas soli, svētdien tiks sasaukta ANO Drošības padomes ārkārtējā sēde.
ANO noteiktās sankcijas aizliedz Ziemeļkorejai lietot ballistisko raķešu tehnoloģiju, un šis starts ir vēl viens ANO Drošības padomes rezolūciju pārkāpums pēc Phenjanas janvārī veikta ceturtā kodolizmēģinājuma.
Phenjanas televīzijas diktore raķetes palaišanu nosaukusi par "vēsturisku notikumu valsts zinātnes, tehnoloģijas, ekonomikas un aizsardzības potenciāla attīstībā, likumīgi īstenojot tiesības neatkarīgi izmantot kosmisko telpu mierīgiem mērķiem". Pēc viņas teiktā, starta pavēli devis personiski Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns un raķete "sekmīgi ievadījusi orbītā novērošanas pavadoni", bet nākotnē Ziemeļkoreja gatavojas palaist vēl citus pavadoņus.
Dienvidkorejas prezidente Paka Gunhje raķetes palaišanu nosaukusi par nepieņemamu provokāciju un aicinājusi ANO pienācīgi reaģēt uz to.
ANO ģenerālsekretāra Bana Gimuna pārstāvis norādījis, ka šis Phenjanas solis raisa "dziļu nožēlu.
ASV valsts sekretārs Džons Kerijs nosodījis raķetes palaišanu kā "kliedzošu ANO Drošības padomes rezolūciju pārkāpumu".
Raķetes palaišanu nosodījušas arī Lielbritānija, Francija, Krievija un Ķīna.
Tikmēr Dienvidkorejas un ASV aizsardzības resoru amatpersonas paziņojušas, ka sāks oficiālas sarunas par ASV raķešu sistēmu THAAD izvietošanu Korejas pussalā "kā vienu no soļiem Korejas un ASV pretraķešu aizsardzības stiprināšanai".
Pret šādu iespēju iepriekš stingri iebildusi Ķīna, paužot viedokli, ka tas kaitēs mieram un stabilitātei reģionā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
