PiS veidotā jaunā valdība dažu mēnešu laikā jau izpelnījusies "otras Ungārijas" reputāciju, kas vēlas pakļaut sev tiesas un medijus, un celt savu popularitāti ar "cīņu pret Eiropas Savienības (ES) diktātu". Polijas pilsētās tiek rīkoti ar PiS politiku neapmierināto ļaužu mītiņi demokrātijas atbalstam.
Starp valdības jau veiktajām reformām īpašu uzmanību izpelnījusies pretrunīgi vērtētā Konstitucionālās tiesas piecu tiesnešu nomaiņa un tiesas darbības noteikumu mainīšana, kā arī likums, kas ļauj finanšu ministram nepastarpināti atlaist un iecelt sabiedrisko mediju vadību.
Tas izraisīja asu vārdu apmaiņu starp Briseli un Varšavu, kurā tika piesaukti pat tādi apzīmējumu kā "valsts apvērsums" un Polijas "putinizācija". Eiropas Komisija (EK) sākusi izmeklēšanu par likuma varu Polijā – vai netiek pārkāptas ES demokrātijas un tiesiskās normas. Procedūras rezultātā Poliju var sodīt ar balsstiesību atņemšanu Eiropas Padomē.
Portāls "Delfi" devās uz Poliju, lai klātienē gūtu ieskatu par valstī notiekošo.
1. daļa: PiS absolūtā uzvara
"Protams, tas ir kaut kas iespaidīgs, kaut kas neparasts," par straujajām politiskajām pārmaiņām kopš jaunās valdības izveides stāsta Polijas otra lielākā, centriski labējā laikraksta "Rzecpospolita" nacionālo ziņu nodaļas galvenais redaktors Mihals Šuldžinskis.
Brīvu vaļu rīkoties un pieņemt jebkuru likumu PiS sniedz parlamentā iegūtais vairākums. Šuldžinskis uzsver, ka šī ir nebijusi situācija, jo kopš 1989. gada, kad Polijā notika pirmās daļēji brīvās vēlēšanas, vēl nevienai partijai nav izdevies iegūt tādu vairākumu, lai spētu valdīt bez nepieciešamības veidot koalīcijas.
2010. gadā aviokatastrofā Smoļenskā bojāgājušā prezidenta Leha Kačinska dvīņubrāļa Jaroslava Kačinska vadītā PiS pēc astoņiem opozīcijā pavadītiem gadiem 25. oktobra vēlēšanās ieguva pārliecinošu uzvaru.
Partija ieguva 235 no 460 parlamenta apakšpalātas Sejma vietām un 61 vietu no 100 augšpalātā - Senātā. Tas nodrošina PiS vairākumu parlamentā. Par konservatīvo partiju balsis atdeva 37,6% vēlētāju, bet līdz tam lielākā parlamenta partija "Pilsoniskā platforma" (PO; "Platforma Obywatelska") palika otrajā vietā ar 24,1% balsu.
Polijas vēlēšanu sistēma paredz, ka parlamentā neiekļuvušo partiju balsis tiek sadalītas proporcionāli tiem politiskajiem spēkiem, kuri pārvarējušas nepieciešamo procentu barjeru.
Vairākām partijām bija labs rezultāts, bet tās nepārsniedza minimālo robežu iekļūšanai parlamentā, kura partijām noteikta 5% apmērā, bet partiju apvienībām 8%.
Piemēram, partiju apvienība "Kreisā alianse" ("Zjednoczona Lewica") ieguva 7,6% balstu, kreisā partija "Kopā" ("Partia Razem") nepilnus 4%, bet eiroskeptiskā KORWiN 4,6%.
Par parlamentā neiekļuvušajām partijām atdoto balsu proporcionālā sadale pa uzvarētājiem nodrošināja to, ka 37% balsotāju atbalstītās PiS rezultāts bija tāds, it kā par to būtu nobalsojuši aptuveni 44% vēlēšanu dalībnieku, atzīmē Šuldžinskis.
Uzlecošās liberālās opozīcijas partijas "Modernā" ("Nowoczesna") Sejma deputāts Vitolds Zembačinskis sarunā ar "Delfi" norāda, ka Polijas problēma ir zemā vēlētāju aktivitāte. Vēlētāji bijuši aktīvāki laukos, kur ierasti spēcīgāks atbalsts konservatīvajai PiS, bet mazāk aktīvi lielākajās pilsētās, kur ir vairāk liberālas politikas atbalstītāji, viņš skaidro. Viņaprāt, iepriekšējās valdības kļūda bijusi neatļaut interneta balsošanu.
PiS, pamatojot savu rīcību ar tautas doto mandātu, izmanto kopš komunistu režīma sabrukuma vēl nebijušo situāciju, kad vienas partijas rokās ir visa vara. Partija nekavējoties pēc valdības izveides sākusi aktīvu likumu pieņemšanas procesu, tai skaitā nodrošinot savu kontroli pār sabiedriskajiem medijiem.
Taču ekonomista Rišarda Petru dibinātās "Nowoczesna" pārstāvis Zembačinskis nepiekrīt, ka PiS partijai ir dots visas sabiedrības akcepts tik spējai savas politikas īstenošanai.
No Polijas 38 miljoniem iedzīvotāju balsstiesības ir aptuveni 32 miljoniem, no tiem balsot gājusi vien aptuveni puse, un tikai 5,7 miljoni atdevuši balsis par PiS. Tā ne tuvu nav visa Polijas sabiedrība, pamato politiķis.
PiS solījumi un PO noriets
Kačinska vadītajai partijai gadu gaitā ir stabils (aptuveni 25% – 30%) uzticamo vēlētāju atbalsts, kurš saglabājas visās aptaujās. "Viņi atbalstīs PiS karā un mierā, saulē un lietū," raksturo laikraksta "Rzecpospolita" nacionālo ziņu nodaļas galvenais redaktors Šuldžinskis.
Tomēr par PiS nobalsoja vēl aptuveni vismaz 7% vēlēšanu dalībnieku, kuri, domājams, iepriekš nav bijuši PiS lojālisti. Vairāki "Delfi" aptaujātie poļu eksperti un iedzīvotāji uzskata, ka PiS jaunus vēlētājus izdevies piesaistīt ar veiksmīgu pirmsvēlēšanu kampaņu, dāsniem solījumiem un iepriekšējo astoņu gadu lielākās partijas "Pilsoniskā platforma" (PO) nedienām.
PiS veiksme bija atkarīga no centriskas un centriski labējas pārliecības vēlētājiem, kuri bija pilnībā vīlušies PO (valdību PO veidoja koalīcijā ar Polijas Tautas partiju (PSL)), un nobalsoja par PiS to solījumu dēļ, uzskata Varšavā bāzētās domnīcas "demosEuropa" viceprezidents Kšistofs Blušs.
"Šis ļaužu segments tagad ir pārsteigts, jo tas, ko PiS dara, nav tas, ko viņi solīja pirms vēlēšanām," skaidro politiskais analītiķis.
Starp PiS piedāvātajiem labumiem izceļams solītais 500 zlotu (112 eiro) bērnu pabalsts ģimenēm, pensijas vecuma samazināšana, bezmaksas medikamenti par 75 gadiem vecākiem cilvēkiem un valūtā ņemto nekustamā īpašuma kredītu pārrēķināšana.
Kamēr ne visiem ir vienprātība, vai šie solījumi ir izpildāmi un vai izpildīšanas gadījumā tas nekaitēs valsts ekonomikai, teju visi "Delfi" aptaujātie avoti ir vienisprātis, ka vēlētājus piesaistīt tie palīdzēja.
PiS labi zina, ka vidusšķira un inteliģence vairumā ir pret viņiem, tāpēc viņi grib nopirkt strādnieku šķiru un zemniekus, sociālā atbalsta solījumu nozīmi skaidro viens no zināmākajiem Polijas politikas ekspertiem Aleksandrs Smolars. "Tāda ir viņu taktika, taču tā ir bīstama ekonomikai, jo viņi apsolīja trakas lietas," sarunā ar "Delfi" secina analītiķis.
Tomēr PO politiskā norieta dēļ PiS izdevies piesaistīt arī daļu inteliģences un jaunus cilvēkus pilsētās, pasvītro Smolars. Daudzi bija vīlušies PO, kura pie varas pavadītos gados bija demoralizējusies un skandālu nomākta, atzīmē Polijas lielākā laikraksta "Gazeta Wyborcza" galvenā redaktora vietnieks Pjotrs Stašinskis.
"Pēdējie divi PO valdības gadi bija katastrofa," atzīst avīzes "Rzecpospolita" nacionālo ziņu redaktors Šuldžinskis. Līdzās nesmukumiem ar korupciju, PO-PSL centriski labējās koalīcijas prestižu smagi iedragāja vērienīgais noklausīšanas skandāls 2014. gadā.
Politiķu sarunu noklausīšanos esot organizējis uzņēmējs un miljonārs Mareks Falenta, kurš nodarbojas ar lētu ogļu importu no Krievijas. Sarunu ierakstus viņš pēc tam pārdevis medijiem.
Šokējošākais, ka noklausīšanās organizētājām bija izdevies ierakstīt arī par visiem drošības dienestiem atbildīgā Iekšlietu ministra sarunas, kā arī pretkorupcijas biroja vadītāju. "Cilvēki ieraudzīja PO ne tādā gaismā, kā vēlētos. Tas bija sākums PO erozijai," domā Šuldžinskis.
Ļaudis neinteresēja, ka noklausīšanās notika pilnīgi nelegāli, bet viņus interesēja saturs, kas atklāja politiskās aizkulises, stāsta Stašinskis. Ierakstu saturs bija "vulgārs, stulbs un parādīja valdības iekšējos darījumus", viņš paskaidro.
PO noriets turpinājās, kad partijas līderis un premjerministrs Donalds Tusks tika ievēlēts par Eiropas Padomes prezidentu un devās uz Briseli. Viņa vietā Polijas premjera amatā un PO galvgalī stājās Eva Kopača, kura netika galā ar uzdevumu, apraksta Šuldžinskis.
Kampaņa bez konservatīvās dienaskārtības
PiS uzvaras gājiens sākās jau ar prezidenta vēlēšanām maijā, kurās laurus plūca šīs partijas virzītais kandidāts Andžejs Duda. 43 gadus vecais politiķis ar jurista izglītību pirms prezidenta vēlēšanu kampaņas Polijā bija maz zināms, taču dažu mēnešu laikā kampaņas veidotājiem izdevās radīt viņa tēlu un panākt uzvaru.
PiS partija lielā mērā balstās uz tās līdera Jaroslava Kačinska personību un harizmu, taču, kamēr partijas atbalstītājiem viņš ir "dievs", pretiniekiem - "velns", raksturo Šuldžinskis. Kačinskis apzinājās, ka viņa pretrunīgi vērtētā personība var kaitēt partijas popularitātei, tāpēc prezidenta un premjera amatiem izvirzīja Polijas politikā jaunas sejas, nevis centās kandidēt pats, norāda politologs Smolars.
Dudas kampaņa izrādījās tik veiksmīga, ka pārsteigusi pašu Kačinski, kurš vēlāk intervijā atzinis, ka neticēja tik labam rezultātam, stāsta Šuldžinskis. Tikmēr iepriekšējā prezidenta Broņislava Komorovska kampaņa bijusi izgāšanās. "Komorovska kampaņa bija katastrofa, viņi pieļāva visas kļūdas, ko vien kampaņā var pieļaut," stāsta "Rzecpospolita" redaktors.
Vel pērn februārī Komorovska reitings bijis 60% un Dudam 24%, bet vēlēšanās uzvarēja Duda. "Tas visiem bija šoks. Tas bija PO beigu sākums," uzskata Šuldžinskis.
Par savas partijas premjerministra amata kandidātu Kačinskis izvirzīja Dudas pirmsvēlēšanu kampaņas vadītāju un seju Beatu Šidlo. Kā norāda Šuldžinskis, cilvēki sāka domāt, ka varbūt PiS nav nemaz tik slikts variants un ka šie jaunie cilvēki, nevis Kačinskis, ir īstās partijas sejas.
Ne mazāk svarīgi, ka PiS priekšvēlēšanu kampaņā parādīja sevi kā mērenu politisko spēku. Partija izvairījās no konservatīvās dienaskārtības un radikālās ideoloģijas izrādīšanas atzīmē Smolars. Kampaņas laikā partija runāja tikai par sociālām un ikdienas problēmām, viņi paņēma daudz lozungus un mērķus no kreisajiem, kuri ir zuduši no Polijas politikas, stāsta analītiķis. Pēc vēlēšanām sāktās Konstitucionālās tiesas reformas kampaņas laikā netika pieminētas.
PiS kampaņa ļoti līdzinājās ASV ierastajam paraugam – ar skaļiem paziņojumiem, šoviem un solījumiem, raksturo Baltijas jūras reģiona valstu tēmām veltīta portāla "Przegląd Bałtycki" veidotājs Kazimirs Poplavskis.
PiS vēlējās sevi parādīt kā normālu konservatīvo ar kristietību saistītu labējo partiju, taču, kad izrādījās, ka ir ieguvuši absolūto vairākumu parlamentā, kampaņas laikā radīto imidžu atmeta un atgriezās pie savām patiesajām idejām, kas daudziem no malas var izskatīties radikālas, teic Šuldžinskis.
Politoloģijas doktore Božena Dolgovska-Visocka, kura izdot apdrošināšanas nozarei veltītu laikrakstu atzīst, ka ne viss partijas kampaņā ir populisms. Daudzas sociālās problēmas, uz kurām PiS atsaucas, ir īstas, viņa norāda. Vēlētāji uzskatījuši PiS par normālu partiju un nav domājuši, ka pēc uzvaras tā sāks pārmaiņas Konstitucionālajā tiesā, stāsta Dolgovska-Visocka, kura ir arī Brīvmūrnieku ložas biedre.
Migrācijas krīzes loma
Kā viena no PiS raksturojošām iezīmēm medijos nereti tiek minēta partijas noraidošā nostāja pret imigrantiem un bēgļiem, kuru straumes pārpludina Eiropu. Tomēr ne visi ir vienisprātis, vai bēgļu jautājumam ir bijusi noteicoša loma PiS uzvarā vēlēšanās.
Latvijas vēstnieks Polijā Ilgvars Kļava uzskata, ka migrantu jautājums un ārpolitika nekādu nopietnu lomu pirmsvēlēšanu kampaņā faktiski nespēlēja. Nozīmīgāka bijusi iekšpolitika, korupcijas jautājums un saukļi par Polijas stiprināšanu. Bet noteicošais faktors bijis solītais 500 zlotu bērnu pabalsts, savas domas sarunā ar "Delfi" atklāj diplomāts.
Lai gan Polijas jaunā vara paziņoja, ka pildīs iepriekšējās valdības pieņemtās saistības uzņemt aptuveni 7000 patvēruma meklētājus, Varšavas nostāja turpmākās diskusijās par migrantu pārvietošanas mehānismu būs stingri pret bēgļu procentuālu sadali pa ES valstīm, paredz vēstnieks.
Diplomāts atzīmē, ka 11. novembrī Varšavā notikušais "Patriotu maršs" ar desmitiem tūkstošu cilvēku piedalīšanos, kuri nesa plakātus arī ar tādiem saukļiem kā "Stop islamizācijai", ir ikgadējs Polijas neatkarības dienai veltīts pasākums, kurā piedalās arī dažādu galēji labējo organizāciju pārstāvji. Tāpēc tas nevar tikt uzskatīts par unikālu pret migrāciju vērstu protesta pasākumu, kā tas ticis pasniegs dažādos sociālo tīklu ierakstos.
Vienu gadu viņi nodedzināja policijas būdiņu pie Krievijas vēstniecības, citā norāva kebabnīcas "Faraon" izkārtnes burtu, stāsta Kļava.
Polijā iedzīvotāju vairākumam attieksme pret migrantiem ir slikta un vairums tos negrib pieņemt, domā Dolgovska-Visocka, kuras Brīvmūrnieku loža vāca palīdzību bēgļiem. Palīdzēt cilvēkiem ir labi, tomēr jādomā arī ar prātu, pirms uzņemt lielu patvēruma meklētāju daudzumu, viņa papildina.
ES politiku migrācijas jautājumā kā vienu no faktoriem, kas līdzās PO-PSL valdības korupcijas skandāliem veicinājis atbalstu PiS partijai, atzīmē katoļu sociologs Pāvels Gierehs no Jāņa Pāvila II domas centra.
Viņš norāda, ka Vācija, kura nesagatavota ir uzņēmusi pārāk daudz migrantu, aicina ES uz piespiedu "solidaritāti", neņemot vērā valstu pašu problēmas. Tikmēr, kad Berlīne paraksta līgumu par Krieviju un Vāciju savienojošā gāzesvada "Nord Stream 2" būvniecību, ir aizmirsts par solidaritāti ar tādām valstīm kā Latviju, Igauniju, Lietuvu, Somiju, Poliju, Ukrainu un citām, atzīmē Gierehs.
Sociologs ir pārliecināts, ka ir jāsniedz palīdzība īstiem bēgļiem, kuru dzīvības ir apdraudētas, bet ne sociālajiem migrantiem, kas veido lielu daļu no ieceļotāju plūsmas.
Taču galvenais iemesls PiS uzvarai, iespējams, ir daudzu vēlētāju ticība, ka šī partija ir vienīgā, kas spētu mazināt ārējo ietekmi, ļaujot Polijai atgūt lielāku pašnoteikšanos gan iekšpolitikā un ekonomikā, gan attiecībās ar ES, atzīmē Gierehs
Savukārt jauns politiskais analītiķis Tomašs Mincers, kurš pieder Polijā skaitliski nelielajai kalvinistu baznīcai, sarunā ar "Delfi" akcentē, ka PiS paustais eiroskepticisms ir veids, kā partija cenšas radīt iespaidu, ka aizstāv Polijas intereses. Tādā veidā partija gūst konservatīvās vēlētāju daļas atbalstu, viņš modelē politiķu stratēģiju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
