"Lai kas tiktu parakstīts Havannā, es nodošu to balsojumam referendumā, patīk tas FARC vai nepatīk," prezidents rakstīja mikroblogu vietnē "Twitter".
FARC miera sarunu delegācijas vadītājs Ivans Markess pirmdien norādīja, ka iestājas pret šādu domu.
Tiek uzskatīts, ka Kubas galvaspilsētā Havannā notiekošās sarunas tuvojas noslēgumam. Grupējums un Kolumbijas valdība ir paziņojuši, ka vēlas parakstīt miera līgumu līdz 23.martam.
Pagājušajā nedēļā ASV solīja piešķirt 450 miljonus ASV dolāru (405 miljonus eiro), lai finansētu Kolumbijas miera procesu.
Komunistiskais teroristu grupējums FARC jau gandrīz 50 gadus cīnās pret Kolumbijas valdību.
Lai gan komunistiem faktiski nav nekāda atbalsta valsts urbanizēto apvidu iedzīvotāju vidū, FARC gadsimtu mijā izdevās paplašināt savu darbību lauku apvidos, izmantojot līdzekļus, kas tika iegūti ar narkotiku kontrabandu un cilvēku nolaupīšanu.
Tiek lēsts, ka FARC rindās šobrīd ir aptuveni 8000 bruņotu kaujinieku, kas ir uz pusi mazāk nekā 2001.gadā. Otra mazāka komunistu grupējuma - Nacionālās atbrīvošanas armijas (ELN) - sastāvā varētu būt vēl nepilns pusotrs tūkstotis vīru. Pēdējā laikā abi teroristu grupējumi sākuši sarunas par apvienošanos.
Saskaņā ar valdības aplēsēm bruņotais konflikts, kas ilgst kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem, prasījis vairāk nekā 600 000 dzīvību, lai gan saskaņā ar citiem novērtējumiem upuru skaits varētu būt 220 000.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
