'Delfi' Polijā: Kā paralizēt Konstitucionālo tiesu  (36)

PiS veidotā jaunā valdība dažu mēnešu laikā jau izpelnījusies "otras Ungārijas" reputāciju, kas vēlas pakļaut sev tiesas un medijus, un celt savu popularitāti ar "cīņu pret Eiropas Savienības (ES) diktātu". Polijas pilsētās tiek rīkoti ar PiS politiku neapmierināto ļaužu mītiņi demokrātijas atbalstam.

Starp valdības jau veiktajām reformām īpašu uzmanību izpelnījusies pretrunīgi vērtētā Konstitucionālās tiesas piecu tiesnešu nomaiņa un tiesas darbības noteikumu mainīšana, kā arī likums, kas ļauj finanšu ministram nepastarpināti atlaist un iecelt sabiedrisko mediju vadību.

Tas izraisīja asu vārdu apmaiņu starp Briseli un Varšavu, kurā tika piesaukti pat tādi apzīmējumu kā "valsts apvērsums" un Polijas "putinizācija". Eiropas Komisija (EK) sākusi izmeklēšanu par likuma varu Polijā – vai netiek pārkāptas ES demokrātijas un tiesiskās normas. Procedūras rezultātā Poliju var sodīt ar balsstiesību atņemšanu Eiropas Padomē.

Portāls "Delfi" devās uz Poliju, lai klātienē gūtu ieskatu par valstī notiekošo.

1. daļa

2. daļa

3. daļa: Kā paralizēt Konstitucionālo tiesu

Konstitucionālās tiesas sastāva maiņa un reformas bija viena no pirmajām lietām, pie kā ķērās jaunā PiS valdība, izraisot opozīcijas sašutumu, demokrātijas atbalsta demonstrācijas un Eiropas Savienības institūciju pastiprinātu interesi par Polijā notiekošo.

Pašā decembra sākumā konservatīvā PiS valdība, izmantojot savu vairākumu parlamentā, nomainīja piecus no 15 Konstitucionālās tiesas tiesnešiem, kuru pilnvaru termiņš ir deviņi gadi.

PiS līderis Jaroslavs Kačinskis šo soli pamatoja ar nepieciešamību mainīt situāciju, kurā "Konstitucionālais tribunāls realitātē ir partijas orgāns", ar to domājot iepriekšējo varas partiju "Pilsoniskā platforma" (PO). "Tas nav pieņemami, un tāpēc tas ir jāmaina," Kačinska teikto pirms balsojuma parlamentā citē aģentūra AP.

Decembra beigās, par spīti masu protestiem un Briseles paustajām bažām, Polijas prezidents parakstīja likumu par augstās tiesu instances reformām.

Tas mainīja kārtību, kādā izskatāmas lietas un palielināja, lēmuma pieņemšanai nepieciešamo balstu skaitu no vienkāršā vairākuma līdz divām trešdaļām, paaugstināja nepieciešamo kvorumu un noteica, ka lietas Konstitucionālajā tiesā izskatāmas tikai iesniegšanas kārtībā, kā arī citas izmaiņas.

Piecu tiesnešu nomainīšana PiS skatījumā šķiet visumā pamatota, ja ņem vērā, ka tos jau pēc zaudējuma parlamenta vēlēšanās oktobrī steigā izvēlēja aizejošā PO valdība. Turklāt par reformām tiesas darbībā diskutēts jau iepriekš, un 2015. gadā toreizējā parlamenta vairākums jau bija ieviesis savas izmaiņas, kuras atļāva PO pēdējā brīdī ievēlēt piecus jaunus tiesnešus, raksta portāls "Meduza".

Strīdīgo jaunā parlamenta sasaukuma pieņemto likumu pārbaudē iesaistījās pati Konstitucionālā tiesa, un atzina, ka konstitūcijai neatbilstoša ir pašreizējā tribunāla priekšsēdētāja un viņa vietnieka pilnvaru termiņa samazināšana, ziņoja Polijas Radio.

Tiesa arī atzina, ka divi pēdējie no pieciem iepriekšējās valdības izvēlētajiem tiesnešiem ir ievēlēti nelikumīgi. Taču jaunais parlaments to neņēma vērā un vietā iecēla visus piecus jaunus tiesnešus, nevis tikai divus nelikumīgos.

Tiesību interpretācijas iespējas un atšķirīgi uzskati par ierastu vai nepieņemamu politisko praksi sniedz spēcīgus argumentus gan Kačinska partijai un tās atbalstītājiem, gan oponentiem. Kamēr vieni to sauc par apstākļu diktētu nepieciešamību nodrošināties pret opozīcijas uzbrukumiem, otri to dēvē par nelikumību un pat apdraudējumu demokrātijai.

Neglīta rīcība vai nelikumība?

Kaut gan PiS rīcība no malas var izskatīties nekorekta un nesmuka, arī pārmest īsti neko nevar, jo partija vienkārši izmanto savu vairākumu parlamentā, lai mainītu likumus, uzskata Latvijas vēstnieks Polijā Ilgvars Kļava. Viņš norāda, ka parlamentam ir gan iespējas, gan tiesības mainīt likumus, ko tas arī dara.

Savukārt tas, cik rezultāts ir atbilstošs vai neatbilstošs likuma varas ievērošanai un pamatlikumam, ir Polijas konstitucionālās likumdošanas interpretācijas lauks, par ko labāk spriest tiesību speciālistiem, ņemot vērā, ka strīds ir par smalkām juridiskām niansēm, uzskata Kļava.

Ir skaidrs, ka valdība un valdošā partija ir pamanījusies sagraut uzticību tam, ka viņi būs labi konstitucionālās kārtības sargi, secina Eiropas stratēģijas domnīcas "demosEuropa" viceprezidents Kšištofs Blušs.

Arī viņš uzskata, ka vairāk spriest par to, cik PiS darbība bijusi likumīga, varēs pēc tam, kad savus secinājumus februārī paziņos Eiropas Padomes konstitucionālo jautājumu iestāde – Venēcijas komisija. Pēc komisijas lēmuma paziņošanas savu sākto pārbaudi turpinās Eiropas Komisija (EK).

Polijas otrā lielākā laikraksta "Rzeczpostpolita" nacionālo ziņu nodaļas galvenais redaktors Mihals Šuldžinskis atzīmē, ka PO pieļāva lielu kļūdu, nolemjot mēnesi pirms paredzētā termiņa (kas būtu jau jaunās valdības laikā novembrī) ievēlēt divus pēdējos tiesnešus. Tas deva PiS spēcīgu argumentu, ka PO pēdējā mirklī cenšas iegūt kontroli pār visu Konstitucionālo tiesu (14 no 15 tiesnešiem tad būtu iecelti PO valdības laikā), skaidro Šuldžinskis.

Prezidents Andžejs Duda atteicās pieņemt zvērestu ne tikai no šiem diviem tiesnešiem, bet arī trīs pārējiem, kuru ievēlēšanas procedūru Konstitucionālā tiesa atzina par likumīgu. Lai apietu valsts galvas pienākumu pieņemt šo tiesnešu zvērestu, parlaments pieņēma likumu, kas atzina viņus par nelikumīgi ievēlētiem, stāsta redaktors.

Te klaju likuma varas pārkāpumu saskata valsts lielākās un pret PiS valdību kritiskākās avīzes "Gazeta Wyborzca" galvenā redaktora vietnieks Pjotrs Stašinskis. Tā kā PiS nav tik liela pārsvara parlamentā, lai mainītu pašu konstitūciju, viņi to cenšas ietekmēt ar zemāka līmeņa – parlamentārajiem likumiem, viņš pasvītro. "Šīs valsts prezidents pārkāpj konstitūciju," uzsver Stašinskis.

Paralizēta tiesas darbība

Jaunās valdības ieviestās izmaiņas nosaka, ka spriedumu Konstitucionālā tiesa tagad drīkst pieņemt ne mazāk kā13 tiesnešu sastāvā, no kuriem vismaz divām trešdaļām jānobalso par. Turklāt tiesa vairs nedrīkst izvēlēties izskatāmās lietas pēc svarīguma, bet tikai to ienākšanas kārtībā.

Tas ir mēģinājums paralizēt Konstitucionālās tiesas darbu, uzskata viens no Polijas zināmākajiem politologiem Aleksandrs Smolars. Būtībā tas nozīmē, ka tiesa vairs nepilda savu funkciju, jo vairs nav iespējas efektīvi kontrolēt likumus, pat ja tie ir nekonstitucionāli, viņš skaidro.

Tiesā savu kārtu gaida aptuveni 170 lietas, tas nozīmē, ka tagad iesniegta prasība kāda likuma pārbaudīšanai tiks izskatīta tikai pēc aptuveni pieciem gadiem, kad pienāks tās kārta rindā, lēš Stašinskis.

Tas paver valdībai plašas iespējas izdot likumus, kas neatbilst Polijas konstitūcijai, brīdina opozīcijas partijas "Nowoczesna" Sejma deputāts Vitolds Zembačinskis.

"Konstitucionālā tiesa nebija perfekta, neviena institūcija nav perfekta, bet tagad tā nedarbojas vispār," secina politologs Smolars.

PiS nevēlas, lai opozīcija izgāž likumus

Kačinska vadītā partija nepieciešamību veikt izmaiņas Konstitucionālajā tiesā argumentē ar to, ka PO jau nākamajā dienā pārsūdzēs visus viņu likumus, tādejādi traucējot izpildīt vēlētājiem dotos solījumus un realizēt savu programmu.

"Kurš gribēs valdīt, kad virs galvas karājas šāds zobens? Neviens negribēs, mums ir jābūt tiešiem," nepieciešamību ieviest izskatāmo lietu rindas kārtības principu pamato senators no PiS partijas Mihals Severinskis.

Viņš arī norāda uz iepriekšējās valdības lielo steigu, pēdējā mirklī ievēlot piecus tiesnešus. Kā gan citādi to izskaidrot, ja ne ar vēlmi nokomplektēt tiesnešu sastāvu pēc savas izvēles, senators uzdod retorisku jautājumu. PO mērķis bija tīri politisks – nodrošināt iespēju bloķēt likumus, ir pārliecināts Severinskis. "Mums bija jārīkojas," viņš skaidro.

"Tas ir mākslīgs arguments, kam nav nekāda pamata," PiS paredzējumam par to, ka opozīcija pārsūdzēs visus likumus, nepiekrīt PO senators Bogdans Klihs.

Savukārt Smolars apstrīd PiS apgalvojumu, ka visi Konstitucionālās tiesas tiesneši ir PO ietekmes cilvēki.

Katra likumīgi ievēlēta tiesneša pilnvaru termiņš ir deviņi gadi – ilgāk par viena parlamenta sasaukumu, viņš pamato. Turklāt par dažu tiesnešu iecelšanu balsojusi gan PO, gan toreiz opozīcijā esošā PiS. Tie nav PiS cilvēki, bet nav arī PO aģenti, uzskata analītiķis.

Smolars par meliem sauc PiS piesauktu argumentu, ka valdība nevarēs ieviest pirms vēlēšanām solīto 500 zlotu (113 eiro) bērnu pabalstu, kamēr Konstitucionālo tiesu kontrolēs PO soģi. Šī valstī augstākā tiesu instance var bloķēt tikai tos likumus, kas attiecas uz konstitucionālo sistēmu, viņš skaidro.

Pamato ar aizsardzību pret netaisnīgiem lēmumiem

Visas darbības ap Konstitucionālo tiesu no juridiskā viedokļa ir korektas, apgalvo Severinskis: "To es saku kā tiesību profesors."

Viņš uzsver, ka lēmumu pieņemšana ar kvalificēto vairākumu un klāt esot lielākam skaitam tiesnešu, nodrošina plašāka spektra viedokļu ņemšanu vērā. "Tā ir aizsardzība pret netaisnīgiem lēmumiem," apgalvo politiķis.

Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem pie lemšanas klāt jābūt 13 tiesnešiem, un no tiem vismaz deviņiem jāpiekrīt spriedumam. Tas garantē to, ka tiks ņemti vērā vairāk viedokļu, nekā iepriekš, kad pietika ar dažu tiesnešu balsīm, stāsta Severinskis, norādot, ka tiesnešu sastāvā joprojām vairākumā ir PO valdības laikā ieceltas personas.

Oponenti šajā shēmā tikmēr saskata vēl vienu instrumentu tiesas efektivitātes mazināšanai – kvalificētā vairākuma prasība nozīmē, ka lēmumi nevarēs tikt pieņemti, ja nebūs atbalsts no jaunajiem PiS ievēlētajiem tiesnešiem, jo citādi divu trešdaļu pārsvars būs grūti panākams.

Kamēr tiesību profesors un PiS senators Severinskis ir pārliecināts par visu pārmaiņu likumību, gluži pretējās domās ir "Gazeta Wyborzca" galvenā redaktora vietnieks Stašinskis.

"Šajā valstī nav neviena tieslietu speciālista, kurš akceptētu to, ko viņi dara," apgalvo avīžnieks. Vairāku universitāšu tieslietu nodaļas atzinušas, ka prezidenta Dudas atteikšanās pieņemt trīs aizgājušās valdības ievēlēto tiesnešu zvērestu ir konstitūcijas pārkāpums, teic Stašinskis. Pat Dudas promocijas darba vadītājs no Krakovas Universitātes atklātā vēstulē norādījis, ka prezidents neievēro pamatlikumu, viņš stāsta.

Par spīti tam, ka par PiS likumdošanas manieri ir negatīvs viedoklis daudzām institūcijām, pašu partiju, kura kontrolē parlamentu, valdību un prezidenta krēslu, tas pilnībā neuztrauc, politisko cinismu raksturo "Nowoczesna" deputāts Zembačinskis.

Lai izbeigtu politiskos strīdus, būtu jāmaina konstitūcija, precīzi nosakot tajā, kurā brīdī tiesnesis ir pilnvarots strādāt – iecelšanas brīdī, vai pēc zvēresta nodošanas prezidentam, rosina Severinskis.

Tāpat varētu precizēt arī daudzas citas lietas, lai novērstu šaubas un dažādus manevrus nākotnē. Taču konstitūcijas labošanai ir nepieciešams kvalificētais vairākums parlamentā. Tas nozīmē sadarbību ar visām partijām, kas pagaidām nav iespējama, secina Severinskis.

Pārmaiņas Konstitucionālajā tiesā apsveiks konservatīvās PiS atbalstītāji, kuriem šī tiesu iestāde simbolizē cietoksni, no kura PO šauj ar lielgabaliem, tēlaini izsakās Šuldžinskis.

Šīs metaforas patiesumu apliecina saruna ar pensionētu tulkotāju un grāmatu izdevēju Lehu Ječmiku, kurš balsojis par Kačinska partiju un pauž viedokli, ka pārmaiņām ir jābūt vēl radikālākām.

"Padzīt to tribunālu," kungs piedāvā risinājumu, norādot, ka tad arī beigšoties strīdi un politiskā cīņa ap šo tiesu institūciju. Iepriekšējā valdība Poliju esot padarījusi par Vācijas koloniju, viņš pamato savu nepatiku pret PO.