Atbalsta grupas 17 valstis vienojās "īstenot karadarbības pārtraukšanu valsts mērogā, kas sāktos vienas nedēļas laikā," sacīja ASV valsts sekretārs Džons Kerijs pēc sarunām, kuru rīkošanā piedalījās arī Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.
Atbalsta grupa arī vienojās "nekavējoties sākt paātrināt un paplašināt humānās palīdzības piegādi".
"Ilgstoša [humānās palīdzības] piegāde sāksies šonedēļ - vispirms rajoniem, kur tā ir visvairāk nepieciešama .. un pēc tam visiem cilvēkiem, kam tā nepieciešama, visā valstī, sevišķi aplenktajos un grūti sasniedzamos rajonos," teica Kerijs.
Miera sarunas šomēnes tika pārtrauktas pēc tam, kad Sīrijas prezidentam Bašaram al Asadam lojālais karaspēks ar Krievijas bumbvedēju un Irānas kaujinieku atbalstu pastiprināja ofensīvu pret galveno nemiernieku bastionu Alepo pilsētu.
Kopš šīs ofensīvas uzsākšanas 1.februārī 50 tūkstoši cilvēku devās bēgļu gaitās bombardēšanu dēļ, opozīcija praktiski tika aplenkta un gāja bojā ap 500 cilvēku.
Kerijs sacīja, ka sarunas starp nemierniekiem un Asada režīmu atsāksies iespējami drīz, bet brīdināja, ka "mums šeit ir vārdi uz papīra - tuvākajās dienās mums jāredz darbības uz vietas".
Tam piekrita Minhenes sarunu rīkotājs Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers. "Vai šis tiešām ir lūzums, mēs redzēsim tuvākajās dienās," piebilda Šteinmeiers.
"Kad visa pasaule redzēs, vai šodienas vienošanās tiek ievērotas un īstenotas - no Asada režīma un Sīrijas opozīcijas, [šiītu grupējuma] "Hezbollah" un opozīcijas kaujinieku, un arī no Krievijas puses," teica Vācijas ārlietu ministrs.
Gaisotne pirms sarunām Minhenē bija drūma, un Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs pat brīdināja par "jaunu pasaules karu", ja Persijas līča valstis nosūtītu karaspēku Sīrijas opozīcijas nemiernieku atbalstīšanai.
Darba grupa tomēr izstrādāja dokumentu, kurā bija redzams pārsteidzošs sadarbības līmenis starp galvenajiem spēlētājiem, neraugoties uz saspīlējuma pastiprināšanos Maskavas īstenotās bombardēšanas kampaņas dēļ.
Lavrovs aicināja "uz tiešiem kontaktiem starp Krievijas un ASV armiju" Sīrijā un sacīja, ka sarunām par politisku pāreju "ir jāsākas iespējami drīz bez ultimātiem un priekšnoteikumiem".
Kerijs sacīja, ka karadarbības pārtraukšana attieksies uz visiem grupējumiem, izņemot teroristu organizācijas - džihādistu grupējumu "Islāma valsts" un "Al Qaeda" filiāli "Nusras fronte".
ANO operatīvā grupa, kuru vada ASV un Krievija, tuvākās nedēļas laikā centīsies "izstrādāt modalitātes ilgtermiņa, visaptverošai un ilgstošai vardarbības pārtraukšanai", sacīja Kerijs.
Cita operatīvā grupa pārraudzīs palīdzības piegādi, tostarp spiediena izdarīšanu uz Sīriju piegādes maršrutu atvēršanai, jo līdz šim ir apmierināti tikai apmēram 10 no 116 ANO pieprasījumiem par humānās palīdzības pieejamības nodrošināšanu.
"Šī darba grupa tiksies rīt Ženēvā," sacīja Kerijs. "Tā katru nedēļu ziņos par progresu vai tā trūkumu, lai nodrošinātu konsekventu, savlaicīgu un apstiprinātu pieejamības [humānajai palīdzībai] veicināšanu."
Starp Krieviju un ASV vēl ir domstarpības vairākos jautājumos, sevišķi par Asada likteni. Abas valstis ceturtdien apmainījās ar apsūdzībām, Pentagonam apgalvojot, ka Krievijas gaisa triecieni iznīcinājuši slimnīcas Alepo, un noliedzot Krievijas apgalvojumus, ka šai pilsētai uzbrukušas ASV lidmašīnas.
Sīrijas konflikts ir radījis saspīlējumu arī attiecībās starp Turciju un tās Rietumu sabiedrotajiem. Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdoans ir kritizējis Vašingtonas arvien ciešāko aliansi ar kurdu kaujiniekiem cīņā pret "Islāma valsti" un paziņojis, ka šāda alianse pārvērš reģionu par "asinspirti".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
