NATO pirmdien sāka sarunas ar Melnkalni par tās iespējamo uzņemšanu aliansē.
NATO decembrī oficiāli uzaicināja Melnkalni pievienoties Ziemeļatlantijas aliansei, ar to izpelnoties asu Maskavas reakciju, kas NATO paplašināšanos Austrumeiropā uztver kā draudus savai drošībai.
Divu dienu sarunās Briselē tiks apskatītas "dalības detaļas, ieskaitot politiskos, militāros un juridiskos jautājumus, kā arī abām pusēm būs iespēja viest skaidrību neskaidrajos jautājumos", sacīja NATO amatpersonas.
Tikšanās ir "zīme progresam, ko Melnkalne panākusi kopš neatkarības atgūšanas. Dalība NATO pastiprinās Melnkalnes drošību un suverenitāti," paziņojumā norādīja NATO sarunvedējs Trasivuls Terijs Stamatopuls.
Iestāšanās procesa gaitā, kas, kā cer NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, noslēgsies vēl šogad, Melnkalnei būs jāīsteno virkne reformu, lai nodrošinātu, ka tā atbilst demokrātiskas un pilsoniskas sabiedrības normām, ko sagaida alianse.
Melnkalnes premjerministrs Milo Džukanovičs paudis stingru atbalstu valsts dalībai NATO, savukārt prokrieviskā opozīcija pieprasījusi viņa demisiju.
Džukanovičs janvārī izturēja uzticības balsojumu parlamentā un apliecināja, ka viņa valdība "bez ierunām ir uzticīga" mērķim par dalību NATO.
Stoltenbergs norādījis, ka Melnkalne var brīvi izvēlēties dalību NATO un ka decembrī paustais uzaicinājums iestāties aliansē nav bijis "vērsts ne pret vienu"."
NATO jau iestājušās Slovēnija un Horvātija, kas tāpat kā Melnkalne savulaik bija Dienvidslāvijas sastāvā, kā arī vairākas citas gadu desmitiem Maskavas kontrolētās Austrumeiropas valstis.
Maskava uzskata, ka šis process, kā arī NATO militārās klātbūtnes palielināšanās Austrumeiropā, kas tiek īstenota, reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā, ir tieši vērsti pret tās drošības interesēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
