Austrija otrdien paziņoja, ka tā pastiprinās robežkontroli uz savām dienvidu robežām, šādi tuvinoties Austrumeiropas valstu mēģinājumiem risināt migrantu krīzi un metot izaicinājumu Vācijas iecerētam Eiropas risinājumam.
Robežkontrole tiks pastiprināta 12 pastāvošajos kontrolpunktos uz robežām ar Itāliju, Slovēniju un Ungāriju, lai palēninātu migrantu ieplūšanu valstī, paziņoja Austrijas iekšlietu ministre Johanna Mikla-Leitnere.
"Būs dažādi strukturāli pasākumi no konteineriem līdz tālākām barjerām," līdzīgi nesen uzceltajam žogam Špīlfeldā, kas ir Austrijas galvenais robežkontroles punkts uz robežas ar Slovēniju, piebilda ministre.
Austrijas paziņojums ir jauns trieciens Vācijas kanclerei Angelai Merkelei, kura grib veicināt vienošanos ar Turciju Eiropas Savienības (ES) samitā, lai šādi atrisinātu Eiropas lielāko migrācijas krīzi kopš Otrā pasaules kara.
Austrija turpina atbalstīt šo plānu, bet uzskata, ka progress ir bijis lēns milzīgās migrantu plūsmas dēļ, kura neizrāda nekādas samazināšanās pazīmes.
2015.gadā Eiropā ieradās vairāk nekā miljons migrantu, tostarp daudzi Sīrijas pilsoņkara bēgļi.
"Mēs gatavojam "Plānu B" nevis tāpēc, ka to gribētu, bet tāpēc, ka Eiropas risinājuma īstenošana ir pārāk lēna," otrdien medijiem paziņoja Austrijas kanclers Verners Faimans.
Austrija ir pievienojusies tā sauktajam "Višegrādas četriniekam" – Čehijai, Polijai, Slovākijai un Ungārijai, kas grib noslēgt migrantu ceļu caur Balkāniem no Grieķijas, kuru tās apsūdz nespējā aizsargāt ES robežas.
Horvātija otrdien nosūtīja papildu policistus uz savu austrumu robežu, lai "pastiprinātu robežkontroli" ar Serbiju, mēģinot apturēt migrantu plūsmu.
Merkele otrdien stingri kritizēja Austrijas ierosinājumu. "Vai mēs tiešām gribam jau padoties un slēgt Grieķijas-Maķedonijas-Bulgārijas robežu ar visām sekām, kādas tas radīs Grieķijai un Eiropas Savienībai kopumā?" jautāja Merkele.
Austrijas robežkontrole tiks pastiprināta kontrolpunktos Karintijas, Štīrijas un Burgenlandes federālajās zemēs, kā arī Tiroles federālajā zemē, kura robežojas ar Itāliju.
"Mērķis ir nodrošināt mūsu valsts kārtību un stabilitāti. Tāpēc mēs uzliekam bremzes," uzsvēra Mikl-Leitnere.
Austrijas valdība arī plāno trešdien noteikt vienas dienas maksimālo robežu migrantu skaitam, kas valstī tiks ielaisti caur Špīlfeldas kontrolpunktu, piebilda iekšlietu ministre.
Austrijas valdība prognozē, ka tādējādi migrantu plūsma Balkānu maršrutā varētu tikt novirzīta no Slovēnijas uz Itāliju. "Mums ir tam jāsagatavojas," sacīja iekšlietu ministre.
Austrija ir ieņēmusi arvien stingrāku nostāju pēc tam, kad šī valsts pērn saņēma 90 tūkstošus patvēruma pieprasījumu, kas ir viens no lielākajiem skaitļiem ES attiecībā pret valsts iedzīvotāju skaitu. Austrijai jau janvārī brīdināja, ka tā šogad ierobežos jaunu patvēruma meklētāju skaitu līdz 37,5 tūkstošiem cilvēku un izraidīs vismaz 12,5 tūkstošus cilvēku, bet nav minējusi konkrētus plānus, kā rīkoties, kad būs sasniegta šī maksimālā robeža.
Lielākā daļa migrantu ierodas ES caur Itāliju un Grieķiju, kurām vajadzētu viņus reģistrēt, tomēr vairums no viņiem dodas tālāk uz Ziemeļeiropu. Lai apturētu šo haotisko situāciju, Vācija aizstāv plānu, saskaņā ar kuru tranzītvalsts Turcija slēgtu savas robežas un ar gaisa transportu aizvestu bēgļus uz Eiropu, kur viņi tiktu izmitināti pēc ES kvotu sistēmas.
Pirms ceturtdien paredzētā visu ES dalībvalstu samita Merkele un Faimans apspriedīs šo plānu sarunās Briselē ar deviņu ES valstu līderiem un Turcijas premjerministru Ahmetu Davutolu.
Vācijas kanclere pagājušonedēļ sacīja, ka ir "valstu grupa", kuru Vācijas mediji nodēvējuši par "labprātīgo koalīciju", kas varētu uzņemt vairāk bēgļu, ja Turcija atrisinātu nelegālās imigrācijas problēmu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
