Saskaņā ar neoficiāliem rezultātiem, kurus minēja privātais telekanāls ATB, Moralesa jaunas kandidēšanas iespēju noraidījuši 52,3% referenduma dalībnieku, bet 47,7% to atbalstījuši.
Telekanāls “Unitel” ziņoja, ka Moralesa jaunas kandidēšanas iespēju noraidījuši 51% referenduma dalībnieku, bet atbalstījuši 49%.
Viceprezidents Alvaro Garsija paziņoja reportieriem, ka vēl ir pāragri ziņot par referenduma rezultātiem. Viņš nepateica, cik daudz balsu ir saskaitītas, bet sacīja, ka mediju prognozes par “nē” balsu pārsvaru var būt aplamas.
56 gadus vecais Moraless, kurš ir prezidents kopš 2006.gada, janvārī kļuva par šajā amatā visilgāk pavadījušo cilvēku Bolīvijas vēsturē. Viņš ir pirmais demokrātiski ievēlētais Bolīvijas prezidents ar indiāņu izcelsmi.
Ja mediju ziņas par referenduma rezultātiem apstiprināsies, tā būs pirmā un lielākā Moralesa politiskā sakāve valsts mērogā. Moraless bija prognozējis, ka 70% referenduma dalībnieku atbalstīs viņa jaunas kandidēšanas ieceri.
Referenduma kampaņa oficiāli beidzās ceturtdien, bet tādos sociālajos medijos kā “Facebook” un “Twitter” tā turpinājās līdz pat nedēļas nogalei.
Moraless ir uzvarējis prezidenta vēlēšanās 2005., 2009. un 2014.gadā. Viņa pašreizējais trešais prezidentūras termiņš ilgst no pagājušā gada līdz 2020.gada janvārim.
2019.gada beigās ir paredzētas prezidenta vēlēšanas, kuru uzvarētājs stāsies amatā 2020.gadā.
2009.gadā Bolīvijā stājās spēkā jauna konstitūcija, kas liedz prezidentam kandidēt uz trešo amata termiņu pēc kārtas, tomēr Augstākā tiesa 2013.gadā nolēma, ka viņa pirmais termiņš nav attiecināms uz šo konstitūciju, šādi dodot iespēju Moralesam kandidēt 2014.gadā.
Bolīvijā, kur balsstiesības ir 6,5 miljoniem iedzīvotāju, piedalīšanās vēlēšanās un referendumos ir obligāta.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
