Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess intervijā laikrakstam "Eesti Paevaleht" paudis uzskatu, ka pašreizējos apstākļos NATO un Krievijas 1997. gadā noslēgtais Pamatakts ir novecojis.
Pirmdien publicētajā intervijā Ilvess teicis, ka līgums, kas ierobežo NATO militāro klātbūtni tā dēvēto jauno dalībvalstu, kas ir tuvu Krievijas robežai, teritorijā, neparedzēja pašreizējo drošības situāciju.
"Tajā ir frāze, ka pašreizējā un paredzamajā drošības situācijā jauno dalībvalstu teritorijā netiks izvietoti lieli pastāvīgie militārie spēki. Tolaik tika uzskatīts, ka lieli nozīmē vairāk nekā brigāde katrā valstī. Vienlaikus pirms 20 gadiem netika prognozēta drošības situācija kāda ir 2016. gadā," "Eesti Paevaleht" teicis Igaunijas prezidents.
"Tā ka, jā, tāds šaurs līguma traktējums ir novecojis," viņš secināja.
Ilvess ieteica pret Krieviju īstenot savaldīšanas politiku. "Minhenes [drošības] konferencē izskanēja, ka dialogu ar Krieviju var īstenot tikai tad, ja vienlaikus tiek īstenota savaldīšana. Es vairākkārt esmu teicis, ka dialogs nav politika, bet savaldīšana ir politika," uzsvēra Igaunijas prezidents.
Viņš norādīja, ka Krievija ar savu rīcību Ukrainā, Moldovā, Gruzijā grauj pamatus drošībai pasaulē. "Un vienlaikus grauj arī Eiropu. Kāds ir rezultāts bombardēšanai Sīrijā? Bēgļu plūsma. Cilvēki bēg no Alepo uz Turciju, bet tas nozīmē., ka vēl desmitiem tūkstošu bēgļu bēg uz Grieķiju," teica Ilvess.
Igaunijas prezidents sacīja, ka "vienlaikus visās valstīs parādās galēji labējie pret Eiropu noskaņotie spēki, daļēji arī antiamerikāniski spēki". "[Francijas galēji labējās Nacionālas frontes līdere Marina] Lepēna, [eiroskeptiķu partija "Alternatīva Vācijai "] AfD Vācijā. Viņi visi sauc: nost ar Eiropas Savienību, nost ar ASV, nost ar NATO, nost ar homoseksuāļiem. Viņi visi ir pret eiropeisko iecietību un integrāciju," paziņoja Ilvess.
Viņš teica, ka visi šie elementi pastāv arī Igaunijā. "Varbūt nedaudz mazāk ir pret ASV noskaņoto, bet tādi ir. Tā ka, jā, esmu nobažījies," atzina Igaunijas prezidents.