Baltkrievijā, netālu no Lietuvas robežas, topošajai Astravjecas atomelektrostacijai (AES) būs jāveic stresa testi, kas parādīs, vai šī kodolspēkstacija ir droša, pirmdien Viļņā uzsvēris Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Enerģētikas savienības jautājumos Marošs Šefčovičs.
"Mums ir starptautiski noteikti principi un starptautiski noteikta kārtība, un domāju, ka pēc pēc nesenās traģēdijas Japānā, Fukušimā, visa Eiropa pieprasa stresa testus. Baltkrievijas gadījumā mēs rīkosimies tāpat, stresa testi būs jāveic, lai pārliecinātos, vai šī spēkstacija ir droša," viņš sacījis žurnālistiem pēc tikšanās ar Lietuvas premjerministru Aļģirdu Butkeviču.
Pēc Šefčoviča teiktā, EK turpina sarunas ar Baltkrievijas pārstāvjiem un visā saņemtajā informācijā par Astravjecas AES dalās ar visām ES dalībvalstīm, ieskaitot Lietuvu.
"[Lietuvas prezidentei Daļai] Grībauskaitei un premjerministram apsolīju, ka darīsim visu, lai sarunas ar Baltkrievijas pārstāvjiem turpinātos un lai tiktu garantētas visas drošības prasības. Esam gatavi piedāvāt savu tehnisko palīdzību," viņš pastāstījis.
Baltkrievija savas AES būvei izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas - Grodņas apgabala Astravjecas rajonā (attēlā būvniecības sākums 2013. gadā). Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Nēres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. Arī no Latvijas robežas šo kodolspēkstaciju šķirs tikai aptuveni 110 kilometri.
Lietuva jau daudzkārt kritizējusi Minsku par drošības un vides aizsardzības standartu neievērošanu. Pērn bažās par šādu Baltkrievijas rīcību un informācijas nepietiekamību tā vērsās pie Orhūsas konvencijas ievērošanas komitejas, kas secināja, ka Baltkrievija ir pārkāpusi konvencijas normas, ka jāturpina ietekmes uz vidi novērtējums un Lietuvai jāsaņem atbildes. Savukārt Espo konvencijas dalībvalstis ir paziņojušas, ka Baltkrievijas AES projekts neatbilst konvencijas prasībām.
Minska ne vienreiz vien noraidījusi Lietuvas pārmetumus, apgalvojot, ka tās būvētajā spēkstacijā tiks nodrošināti augstākie drošības standarti. Vienlaikus prezidents Aleksandrs Lukašenko īpaši uzsvēris, ka Astravjecas AES jāuzceļ pēc iespējas lētāk.
Astravjecas AES būvdarbu ģenerāluzņēmēja ir Krievijas valsts atomenerģētikas korporācijas "Rosatom" meitassabiedrība "Atomstrojeksport". Baltkrievija paziņojusi, ka pirmais AES reaktors varētu sākt darboties 2018.gadā.
Kā pirmdien izteicās Lietuvas prezidente, Astravjecas drošībai ir jākļūst par visas ES rūpi un Eiropas Savienībai ļoti nopietni jāizvērtē iespējas ierobežot šajā kodolspēkstacijā saražotās elektroenerģijas importu savā tirgū.
Lietuvas enerģētikas ministrs Roks Masjulis pagājušā gada nogalē nosūtīja vēstuli Latvijas, Igaunijas, Polijas un Somijas ekonomikas un enerģētikas ministriem, aicinot kaimiņvalstis neiepirkt elektroenerģiju no nedrošajām atomelektrostacijām, kas tiek būvētas Baltkrievijā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā.
Atomelektrostaciju stresa testos tiek pārbaudīts, vai spēkstacija atbilst visām drošības prasībām un vai tā spētu izturēt dabas katastrofas, dažādas avārijas vai teroristu uzbrukumus. Pēc 2011.gadā notikušās avārijas Japānas Fukušimas atomelektrostacijā stresa testi veikti visās ES, Šveices un Ukrainas atomelektrostacijās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
