Likums tika pieņemts ar 69 balsīm par un piecām pret. Parlamentā ir pavisam 90 deputāti.
Slovēnijas premjerministrs Miro Cerars pirms balsojuma paziņoja žurnālistiem, ka šī likuma pieņemšana ir "dabiska rīcība šādos apstākļos", ņemot vērā nemitīgo migrantu pieplūdumu.
Viņš piebilda, ka jaunais likums pilnvaro armiju nevis īstenot militāru darbību, bet sniegt palīdzību policijai robežapsardzes uzdevumu izpildē.
Likums pilnvaro armiju trīs mēnešus regulēt migrantu plūsmu pār robežu, tostarp uz laiku aizturot migrantu grupas un nododot tās policijai.
Armija ir arī pilnvarota lietot spēku ārkārtas gadījumos, lai "garantētu pilsoņu drošību", sacīja Cerars.
Slovēnija šomēnes pastiprināja migrantu plūsmas kontroli, lai novērstu sastrēgumu, kad tās ziemeļu kaimiņvalsts Austrija ierobežoja migrantu skaitu, kas vienas dienas laikā var ierasties valstī.
Slovēnija, kurai ir 670 kilometrus gara robeža ar Horvātiju, kas vienlaikus ir arī Šengenas zonas robeža, kļuva par nozīmīgu tranzītvalsti migrantiem ceļā no Grieķijas uz Austriju un Vāciju, kad Ungārija oktobra vidū slēdza savas robežas.
Kopš oktobra vidus vairāk nekā 470 tūkstoši migrantu ieradās Slovēnijā un pēc identificēšanas devās tālāk uz Austriju.
Slovēnijas iekšlietu ministre Vesna Ģerkeša-Žnidara paziņoja parlamenta deputātiem, ka armijas atbalsts ir steidzami nepieciešams, lai mazinātu spiedienu uz policiju, kas apsargā robežu, un dotu iespēju policijai "veikt savus uzdevumus valsts iekšienē, kur mēs paredzam ievērojamas problēmas, kad migrantiem tiks liegta iekļūšana [Austrijā]".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
