Francijas prezidents Fransuā Olands pirmdien atzina, ka trīs gadu desmitus veiktiem kodolizmēģinājumiem Franču Polinēzijā ir bijusi "ietekme" uz vidi un veselību, un solīja, ka upuru kompensāciju pieprasījumu izskatīšanas process tiks pārskatīts.
Olanda izteikumi, ar kuriem viņš nāca klajā, apmeklējot Franču Polinēzijas galvaspilsētu Papeeti, ir līdz šim skaidrākais Francijas atzinums par postu, ko nodarījusi šīs valsts kodolizmēģinājumu programma. "Es atzīstu, ka kodolizmēģinājumi, kas no 1966. līdz 1996.gadam tika veikti Franču Polinēzijā, ir ietekmējuši vidi, izraisot sekas veselībai," sacīja Olands.
Francija veica 193 kodolizmēģinājumus Mururoas un Fangataufas atolos, līdz deviņdesmitajos gados toreizējais Francijas presidents Žaks Širaks paziņoja par šīs programmas izbeigšanu.
No aptuveni 1000 prasītājiem tikai kādi 20 ir saņēmuši kompensācijas par vēža izplatīšanos, kas saistīta ar šiem kodolizmēģinājumiem. Olands paziņoja, ka kompensāciju pieprasījumu apstrāde tagad tiks pārskatīta.
Francija no 1960. līdz 1996.gadam veica 210 kodolizmēģinājumus Sahāras tuksnesī un Klusajā okeānā. Tajos piedalījās apmēram 150 tūkstoši civilpersonu un militārpersonu, un daudziem no šiem cilvēkiem vēlāk bija nopietnas veselības problēmas.
Francija gadu desmitiem noliedza savu atbildību, baidoties no tā, ka šāda atzīšanās vājinātu tās kodolprogrammu Aukstā kara laikā. 2010. gadā tika pieņemts likums par kompensāciju armijas veterāniem un civilistiem, kuru saslimšana ar vēzi saistīta ar kodolizmēģinājumu programmu.
Franču Polinēzija ar apmēram 280 tūkstošiem iedzīvotāju ir viena no trim Francijai piederošām teritorijām Klusajā okeānā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
