Foto: Reuters/Scanpix
Krievija ar aplenktā cietokšņa ideju kultivēšanu valsts medijos noved pie tā, ka iedzīvotāji, baidoties no it kā ļaunu vēlošās ārpasaules, atbalsta Putina agresīvo ārpolitiku, tā jaunākajā Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) rakstu krājumā, kuru paredzēts prezentēt 25. februārī, vērtē Lietuvas vadošais eksperts informācijas kara jautājumos, Viļņas Universitātes pētnieks, Nerijus Maliukevičius un starptautisko jautājumu eksperts Simons Aļģirds Spurga.

"Krievija ar aplenktā cietokšņa ideju kultivēšanu Krievijas medijos noved pie tā, ka Krievijas iedzīvotāji, baidoties no it kā ļaunu vēlošās ārpasaules, atbalsta Putina agresīvo ārpolitiku, kas rezultātā tiešām noskaņo brīvo pasauli pret revanšisma pārņemto Putina režīmu un dažkārt pret visu Krieviju. Proti, ārējā ienaidnieka tēla pastāvīga kultivēšana noved pie tā, ka uztvertie draudi kļūst reāli," publikācijā skaidro politologi.

Šo pieņēmumu, kā uzskata Maliukevičius un Spurga, apstiprina nesenie ģeopolitiskie notikumi: "Veicinot konfrontācijas diskursu un pamatojot savu darbību ar šķietamiem draudiem no rietumvalstu puses, Krievija pēdējā laikā ir nostājusies uz konflikta ceļa ar pārējo pasauli. Šajā ziņā mediju videi ir svarīgākā loma - "rusofobu" uzbrukumi tai skaitā krievu pasaules kontrolētajiem naratīviem, ko papildina ekonomiskais un juridiskais spiediens uz pašmāju neatkarīgajiem medijiem, kā arī pielietotie informācijas kara rīki, ir izveidojuši situāciju, kad koncepts "cietoksnis Krievija" ir kļuvis par politisku realitāti."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!