Politologi: Krievijā, baidoties no ļaunu vēlošās ārpasaules, atbalsta Putina agresīvo ārpolitiku  (113)

"Krievija ar aplenktā cietokšņa ideju kultivēšanu Krievijas medijos noved pie tā, ka Krievijas iedzīvotāji, baidoties no it kā ļaunu vēlošās ārpasaules, atbalsta Putina agresīvo ārpolitiku, kas rezultātā tiešām noskaņo brīvo pasauli pret revanšisma pārņemto Putina režīmu un dažkārt pret visu Krieviju. Proti, ārējā ienaidnieka tēla pastāvīga kultivēšana noved pie tā, ka uztvertie draudi kļūst reāli," publikācijā skaidro politologi.

Šo pieņēmumu, kā uzskata Maliukevičius un Spurga, apstiprina nesenie ģeopolitiskie notikumi: "Veicinot konfrontācijas diskursu un pamatojot savu darbību ar šķietamiem draudiem no rietumvalstu puses, Krievija pēdējā laikā ir nostājusies uz konflikta ceļa ar pārējo pasauli. Šajā ziņā mediju videi ir svarīgākā loma - "rusofobu" uzbrukumi tai skaitā krievu pasaules kontrolētajiem naratīviem, ko papildina ekonomiskais un juridiskais spiediens uz pašmāju neatkarīgajiem medijiem, kā arī pielietotie informācijas kara rīki, ir izveidojuši situāciju, kad koncepts "cietoksnis Krievija" ir kļuvis par politisku realitāti."

"Valsts iekšienē Krievijas cietoksni raksturo klusuma spirāle, kas rodas no mediju pašcenzūras, baiļu atmosfēras, ko pastiprina politiskās slepkavības, kā arī no visaptverošās patriotisma eiforijas, kas atspoguļojas sabiedriskās domas aptauju rezultātos. Kopumā var sacīt, ka "cietoksnis Krievija" balstās uz informācijas karu, kur konfrontācijā ar rietumvalstīm tiek izmantoti galvenokārt starptautiskie televīzijas tīkli, kā arī apmaksātie interneta troļļu pakalpojumi," skaidro pētnieki.

Maliukevičius un Spurga arī neprognozē, ka tuvākajā laikā situācija varētu mainīties: "Diemžēl arī nākotnē, visticamāk, ir sagaidāma Krievijas valsts varas centralizācija mediju sektorā un nepārtraukta informācijas kara stratēģijas attīstība."

25. februārī abi pētnieki no Lietuvas Rīgā, kopā ar citiem autoriem, piedalīsies APPC jaunā rakstu krājuma "Cietoksnis Krievija: politiskā, ekonomiskā un drošības situācija Krievijā pēc Krimas aneksijas un tās ietekme uz Baltijas valstīm" prezentācijā.

Ziņots, ka Krievijas valsts prezidenta vadītais režīms apsūdzēts kara darbības uzsākšanā pret Ukrainu, situācijas destabilizēšanā Sīrijā, kā arī ASV Finanšu ministrija norādījusi uz bažām, ka Putins personīgi iesaistīts plaša mēroga korupcijā.

Tikmēr Krievijas prezidents aizstāv Krievijas pozīciju Ukrainā un Krimas aneksiju, bet Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Krieviju raksturo kā absurdas.

Tāpat Putins paziņoja, ka Eiropas un ASV pozīcija Ukrainas jautājumā nav saistīta ar šīs valsts interešu aizsardzību, bet gan centieniem traucēt PSRS atjaunošanu, kas nemaz neesot Krievijas mērķis.