Par šādu svētdien rīkotā referenduma iznākumu jau bija ziņojuši Bolīvijas mediji, atsaucoties uz nobalsojušo vēlētāju aptaujām, bet viceprezidents Alvaro Garsija bija nosaucis šīs ziņas par pāragrām un aicinājis gaidīt oficiālos rezultātus.
Pēc 99,49% balsu saskaitīšanas Moralesa jaunas kandidēšanas iespēju ir noraidījuši 51,31% referenduma dalībnieku, bet 48,69% ir to atbalstījuši, paziņoja vēlēšanu padomes priekšsēdētāja Katja Uriona.
Moraless līdz pēdējam brīdim atteicās atzīt savu sakāvi, uzstājot, ka ir jāsagaida pilnīgi rezultāti no lauku rajoniem, kuru iedzīvotāji viņu atbalsta, un no ārvalstīm.
Opozīcijas grupējumi bija pauduši bažas, ka valdība gatavojas manipulēt ar referenduma rezultātiem.
Amerikas Valstu Oganizācijas (AVO) novērotāji aicināja visas puses pieņemt referenduma rezultātus, kad tos publicēs vēlēšanu padome.
56 gadus vecais Moraless, kurš ir prezidents kopš 2006.gada, janvārī kļuva par šajā amatā visilgāk pavadījušo cilvēku Bolīvijas vēsturē. Viņš ir pirmais demokrātiski ievēlētais Bolīvijas prezidents ar indiāņu izcelsmi.
Referenduma iznākums ir pirmā un lielākā Moralesa politiskā sakāve valsts mērogā. Moraless bija prognozējis, ka 70% referenduma dalībnieku atbalstīs viņa jaunas kandidēšanas ieceri.
Šī sakāve var kaitēt Moralesa partijai "Kustība uz sociālismu" (MAS).
Moraless ir uzvarējis prezidenta vēlēšanās 2005., 2009. un 2014. gadā. Viņa pašreizējais trešais prezidentūras termiņš ilgst no pagājušā gada līdz 2020. gada janvārim.
2019. gada beigās ir paredzētas prezidenta vēlēšanas, kuru uzvarētājs stāsies amatā 2020. gadā.
2009. gadā Bolīvijā stājās spēkā jauna konstitūcija, kas liedz prezidentam kandidēt uz trešo amata termiņu pēc kārtas, tomēr Augstākā tiesa 2013. gadā nolēma, ka viņa pirmais termiņš nav attiecināms uz šo konstitūciju, šādi dodot iespēju Moralesam kandidēt 2014. gadā.
Bolīvijā, kur balsstiesības ir 6,5 miljoniem iedzīvotāju, piedalīšanās vēlēšanās un referendumos ir obligāta.