Starp iespējamajiem aizdomās turamajiem un lieciniekiem 2014. gada jūlijā virs Ukrainas austrumiem notriektās Malaizijas pasažieru reisa MH17 lidmašīnas lietā ir Krievijas prezidents Vladimirs Putins un aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, secināts pētnieciskās žurnālistikas projekta "Belingcat" jaunākajā ziņojumā.
24. februārī publicētajā dokumentā "MH17: potenciālie aizdomās turamie un liecinieki no 53. zenītraķešu brigādes", pētnieki nosauc personas, kuras atlasījušas zenītiekārtas "Buk" ekipāžu un devušas pavēli palaist raķeti.
Pilsoniskajiem žurnālistiem, kas meklē, apkopo un analizē brīvi pieejamo informāciju un sociālo tīklu sniegtās norādes, ir izdevies rekonstruēt Krievijas 53. zenītraķešu brigādes pārvietošanos 2014. gada vasarā, kā arī noskaidrot vienības sastāvu.
Eksperti arī identificējuši Krievijas militārpersonas, kuras, domājams, devušas pavēli nosūtīt "Buk" iekārtu uz Ukrainu un palaist raķeti, ar kuru tika notriekta Malaizijas pasažieru lidmašīna "Boeing" ar 298 cilvēkiem uz klāja.
Ziņojuma autori uzskata, ka MH17 notriekušo "Buk" iekārtu, visticamāk, vadīja 53. zenītraķešu brigādes 2. bataljona karavīri. Standarta "Buk" ekipāžu veido divi karavīri – iekārtas operators un vadītājs -, kā arī seržants un leitnants. Pavēli par raķetes startu dod leitnants.
"Belingcat" eksperti ir noskaidrojuši 2. bataljona 10 virsnieku personības, no kuriem viens varētu būt devis pavēli.
Tā kā pētnieki nevar noteikt, kurš tieši deva liktenīgo pavēli, ziņojumā atklāti tikai virsnieku vārdi un uzvārda pirmais burts, bet sejas fotogrāfijās ir izpludinātas.
Precīzam ekipāžas sastāvam jābūt zināmam bataljona un brigādes komandierim, jo tieši viņu pienākums ir atlasīt "Buk" ekipāžas, apgalvo ziņojuma autori. Šajā laikā bataljonu komandējis Dmitrijs Truņins, bet visu 53. brigādi Sergejs Mučkajevs, noskaidrojuši pētnieki. Tieši Mučkajevs devis pavēli par 2. bataljona un "Buk" iekārtas pārvietošanos Ukrainā, lai gan īstie lēmumi pieņemti daudz augstākā līmenī, pieļauj pētnieki.
"Belingcat" eksperti nonāk pie secinājuma, ka netieši atbildīgi MH17 katastrofā ir Krievijas armijas augstākie vadītāji. Starp tiem Rietumu kara apgabala zenītraķešu spēku komandieris Aleksejs Zolotovs, 20. gvardes armijas komandieris Aleksandrs Lapins un Aleksandrs Čaiko, pretgaisa aizsardzības un aviācijas karaspēka vadītājs Andrejs Kohanovs, sauszemes spēku pretgaisa aizsardzības komandieris Aleksandrs Leonovs, Rietumu kara apgabala komandieris Anatolijs Sidorovs, Krievijas sauszemes spēku galvenais komandieris Oļegs Saļjukovs.
Sarakstu noslēdz Krievijas Aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu un divi viņa vietnieki (Valērijs Gerasimovs un Arkādijs Bahins), kā arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurš saskaņā ar Krievijas konstitūciju ir bruņoto spēku virspavēlnieks.
Visi šie cilvēki bija saistīti ar lēmumu pieņemšanu vai izpildīšanu, pārvietojot militāro tehniku uz Ukrainas pierobežu un pašu Ukrainu, ir pārliecināti pētījuma autori. Tā kā MH17 tika notriekta ar Krievijas "Buk" iekārtu, galvenā atbildība par katastrofu gulstas uz Krievijas Aizsardzības ministriju kopā ar pašpasludināto Doņeckas un Lunanksas "tautas republiku" līderiem, secina "Belingcat".
Vēstīts, ka Malaizijas lidsabiedrības "Malaysian Airlines" pasažieru reisa MH17 lidmašīna "Boeing 777" 2014. gada jūlijā bija ceļā no Amsterdamas uz Kualalumpuru, kad tā avarēja prokremlisko kaujinieku kontrolētajā Ukrainas teritorijā.
Visi 298 uz klāja esošie cilvēki, tostarp 196 nīderlandieši, gāja bojā. Rietumi un Ukraina notikušajā vaino prokremliskos nemierniekus, kuri lidaparātu notriekuši ar Krievijas piegādātu pretgaisa aizsardzības sistēmu "Buk".
Tikmēr Maskava, kas atbalsta un apbruņo kaujiniekus, savu un kaujinieku vainu kategoriski noliedz, notikušajā vainojot Kijevu.
Maskava arī bloķēja ANO Drošības padomes rezolūciju par starptautiska tribunāla izveidi MH17 notriekšanas lietā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
