Krievijas prezidents Vladimirs Putins opozīcijas līdera un bijušā Krievijas vicepremjera Borisa Ņemcova slepkavu vārdus zinājis trīs dienas pēc slepkavības - jau 2. martā, trešdien vēsta laikraksts "Novaja gazeta".
Federālā drošības dienesta (FDD) direktora Aleksandra Bortņikova ziņojuma būtība bijusi, ka slepkavību pastrādājusi čečenu drošības spēku pārstāvju grupa no Iekšlietu ministrijas iekšējā karaspēka bataljona "Sever", domājams, bataljona komandiera vietnieka Ruslana Geremejeva vadībā.
Jau 5. martā tika arestēti Zaurs Dadajevs, brāļi Anzors un Šadids Gubaševi, Tamerlans Eskerhanovs un Hamzats Bahajevs. Beslans Šavanovs tika nogalināts aizturēšanas laikā.
Trīs no šiem cilvēkiem bija Čečenijas iekšlietu struktūru līdzstrādnieki. Dadajevs un Šavanovs bija no bataljona "Sever", Eskerhanovs - bijušais Šelkovas rajona iekšlietu nodaļas līdzstrādnieks. Šo iekšlietu nodaļu vada Ruslana Geremejeva un Krievijas Valsts domes deputāta Adama Delimhanova radinieks Vaha Geremejevs.
Kopā ar viņiem bija arī oficiāli nekur nestrādājošais Bahajevs un jaunākais no brāļiem Gubaševiem, kas bija tādā pat statusā.
Ātrumam, kādā izdevies atklāt noziegumu, acīmredzot ir divi iemesli, norāda laikraksts.
Pirmkārt, tas ir prezidenta jautājums "Kurš uzdrošinājās?", turklāt beidzot nostrādājusī aģentūra Čečenijas Republikas vadībā - tās pārstāvju uzvedība, bieži vien ar letālu iznākumu, katastrofāli apnikusi Maskavas drošības struktūru pārstāvjiem.
Pēc visa spriežot, Ņemcova slepkavība bijusi pēdējais piliens - nekad tā nav bijis, ka vienam mērķim apvienojušās mūžīgi nesaticīgās struktūras - Iekšlietu ministrija, FDD, Izmeklēšanas komiteja, Federālais narkotiku aprites kontroles dienests un Ģenerālprokuratūra, raksta avīze.
Un ir skaidrs, kāpēc. Vairākkārt pēc smagiem pantiem ierosinātas krimināllietas, kas novestas līdz apsūdzību izvirzīšanai, beigušās ar neko, jo izrādījies, ka apsūdzētajiem noteikts drošības līdzeklis "paraksts par dzīvesvietas nemainīšanu" vai arī viņi atradušies Donbasā, norāda "Novaja gazeta".
Ņemcovs tika nogalināts pērn 27. februārī uz Lielā Maskavas upes tilta līdzās Kremlim. Putins nākamajā dienā paziņoja, ka personīgi kontrolēs slepkavības izmeklēšanas gaitu.
Decembrī Krievijas opozīcijas Krievijas Tautas brīvības partijas ("Parnas") priekšsēdētāja vietnieks Iļja Jašins ar atklātu vēstuli vērsās pie Čečenijas prokremliskā līdera Ramzana Kadirova saistībā ar Ņemcova slepkavību.
"Man ir detalizēti zināmi šīs lietas apstākļi, un es uzskatu, ka mana biedra slepkavības pēdas tiešā veidā ved uz Groznijas oficiālajiem kabinetiem," norādīja Jašins.
Cits Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs iepriekš, uzstājoties mītiņā, paziņoja, ka Ņemcovu nogalinājis Ramzans Kadirovs, iespējams, pēc Putina pavēles.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
