Nelegālo imigrantu plūsmas samazināšana ir Eiropas Savienības (ES) "izdzīvošanas jautājums", uzņemot Vīnē Balkānu valstu kolēģus, trešdien atzina Austrijas iekšlietu ministre Johanna Mikla-Leitnere.
"Mums plūsma jāsamazina tagad. Tas ir ES izdzīvošanas jautājums," uzrunājot tā dēvētā Balkānu maršruta ceļā esošo deviņu valstu ministrus, uzsvēra Mikla-Leitnere.
Austrija jau izpelnījusies nosodījumu par šīs sanāksmes organizēšanu no Grieķijas, kas uz to nav uzaicināta. Gan Atēnu, gan Briseles neapmierinātību izsaucis arī Vīnes lēmums noteikt uzņemamo patvēruma meklētāju skaita griestus.
Tomēr Austrija norāda, ka šie pasākumi ir nepieciešami, jo ES līdz šim tā arī nav spējusi panākt vienošanos par kādiem kopīgiem efektīviem soļiem nekontrolētās migrācijas krīzes risināšanai.
"Esmu optimistiski noskaņota, ka mēs varam panākt kopīgu ES atbildi. Jautājums ir, kad? preses konferencē norādīja Mikla-Leitnere. "Mēs vēlamies radīt spiedienu, lai ES var panākt risinājumu (..). Sadarbība ar Balkānu valstīm nav tikai šo valstu interesēs, bet arī ES interesēs."
Viņa arī pavēstīja, ka no 1.aprīļa Vīnē sadarbībā ar Interpolu un Eiropolu tiks izveidots komandcentrs cīņai pret cilvēku kontrabandistiem.
Uz sanāksmi Vīnē pulcējušies Albānijas, Bosnijas, Bulgārijas, Horvātijas, Kosovas, Maķedonijas, Melnkalnes, Serbijas un Slovēnijas iekšlietu un ārlietu ministri.
Austrija ir pievienojusies tā sauktajam Višegrādas četriniekam - Čehijai, Polijai, Slovākijai un Ungārijai, kas grib noslēgt imigrantu ceļu caur Balkāniem no Grieķijas, kuru tās apsūdz nespējā aizsargāt ES ārējās robežas.
Vīne pagājušajā nedēļā ieviesa dienas kvotas uzņemamo patvēruma pieteikumu skaitam, raisot Eiropas Savienībā (ES) bažas par domino efektu citās valstīs imigrantu Balkānu maršrutā.
Simtiem afgāņu jau iestrēguši Grieķijā, jo Maķedonija pēc Vīnes lēmuma nedēļas nogalē atteicās tos laist tālāk uz Ziemeļeiropu.