ASV un Ķīna ir vienojušās par ANO rezolūciju pret Ziemeļkoreju un nepieņems Ziemeļkoreju kā kodolieroču valsti, trešdien paziņoja Baltā nama administrācija.
ASV prezidenta padomniece nacionālās drošības jautājumos Sjūzena Raisa un Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji tikšanās laikā vienojās, ka ir "svarīga spēcīga un vienota starptautiska atbilde uz Ziemeļkorejas provokācijām, tostarp ar ANO Drošības padomes rezolūciju, kas ir tālejošāka par iepriekšējām rezolūcijām".
ASV un Ķīna arī "vienojās, ka nepieņems Ziemeļkoreju kā kodolieroču valsti", teikts ASV prezidenta Nacionālās drošības padomes preses sekretāra Neda Praisa paziņojumā.
Praiss sacīja, ka ASV prezidents Baraks Obama bijis klāt šīs tikšanās laikā, "lai uzsvērtu savu ieinteresētību izveidot ilgstošas, konstruktīvas un produktīvas ASV un Ķīnas attiecības".
Obama arī cer uzņemt Ķīnas prezidentu Sji Dziņpinu kodoldrošības samitā, kas no 31. marta līdz 1. aprīlim notiks Vašingtonā, un "kopīgi strādāt, lai tajā tiktu gūti panākumi".
Diplomāti ANO mītnē Ņujorkā paziņoja, ka Vašingtona un Pekina ir vienojušās par ANO Drošības padomes (DP) rezolūcijas projektu, kas paredz jaunu sankciju noteikšanu pret Ziemeļkoreju, un Drošības padomē tuvāko dienu laikā var notikt balsojums par to.
ASV trešdien izplatīja šīs rezolūcijas projektu arī pārējām trim DP pastāvīgajām dalībvalstīm Francijai, Krievijai un Lielbritānijai, un drīz ar to iepazīstinās visu DP, sacīja diplomāti, kas vēlējās saglabāt anonimitāti.
"Ir labs progress šīs rezolūcijas jautājumā, un mēs ceram, ka tā tiks pieņemta tuvāko dienu laikā," sacīja DP diplomāts.
Sarunas par šo rezolūcijas projektu sākās pirms sešām nedēļām pēc tam, kad Ziemeļkoreja 6. janvārī veica savu ceturto kodolizmēģinājumu un apgalvoja, ka ir izmēģinājusi termonukleāru ieroci.
Viens DP diplomāts nosauca šo rezolūcijas projektu par "būtisku tekstu", bet cits sacīja, ka tajā ir "liels skaits ļoti skarbu pasākumu", kā arī fizisko un juridisko personu vārdi, kas tiktu pievienoti sankciju melnajam sarakstam.
ASV ir mēģinājušas panākt aizliegumu Ziemeļkorejas kuģiem iebraukt visās starptautiskajās ostās, bet pret to stingri iebildusi Ķīna.
Pekina nevēlas, lai sankcijas tiktu vērstas pret Ziemeļkorejas jau tā vājo ekonomiku, jo bažījas, ka šī valsts varētu sabrukt un tad pie Ķīnas robežas izceltos haoss.
Pēc Ziemeļkorejas 6. februārī veiktas raķetes palaišanas DP atkal solīja noteikt jaunas sankcijas, lai sodītu Phenjanu.
ANO DP ir noteikusi četras sankciju paketes pret Ziemeļkoreju, kopš tā 2006. gadā veica pirmo kodolizmēģinājumu.