Piecus gadus ilgstošais pilsoņu karš, kurā pamazām noasiņo Sīrija, ir ietekmējis miljoniem iedzīvotāju dzīves. Kamēr daudz ļaužu izvēlas glābt savas dzīvības, meklējot drošākas vietas valsts iekšienē vai ārpus tās, citi ņem rokās ieročus un iesaistās karā kādā no konfliktējošajām pusēm.
Daudz dzīvā spēka ir zaudējusi prezidenta Bašara al Asada valdībai uzticīgā armija, tāpēc jo svarīgāka režīmam ir brīvprātīgo iesaistīšana militāro uzdevumu veikšanai. Fotogalerijā redzami attēli no brīvprātīgo paramilitāristu mācību noslēguma aptuveni 50 kilometrus uz ziemeļiem no galvaspilsētas Damaskas 22. februārī.
Dalībniekiem bija jāparāda ne vien savas fiziskās spējas, bet arī psiholoģiskā noturība, guļot seklā ierakumā zem braucošas kājnieku kaujas mašīnas (BMP) un lecot caur degošam aplim, liecina attēli.
Sīrijā karš notiek kopš 2011. gada, kad pret autoritārā prezidenta Bašara al Asada režīmu vērsti tautas protesti pārauga vardarbībā, drošības spēkiem cenšoties tos pārtraukt ar spēku.
Tagad konflikts ir izvērties kompleksā vairāku fronšu karā starp Krievijas atbalstīto režīmu, džihādistiem, nemierniekiem, kas vēlas Asada gāšanu, kurdiem un ASV vadīto koalīciju, kas rīko gaisa triecienus pret grupējuma "Daesh" ("Islāma valsts") pozīcijām.
Vairāk nekā 250 000 cilvēku karā ir gājuši bojā un miljons ievainoti. 11 miljoni pametuši savas mājas, no tiem vairāk nekā četri miljoni devušies uz ārzemēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
