Krievijas provokatīvās darbības un pastiprinātā NATO klātbūtne Baltijas jūras reģionā var izraisīt dažādus incidentus, uzskata Zviedrijas Bruņoto spēku pavēlnieks Mīkaels Bidens, kas piektdien ieradies Lietuvā.
Viņš arī uzskata, ka Zviedrijai būtu jāatjauno karaklausība, no kuras tā atteicās 2010. gadā.
Kā norādījis Bidens, Zviedrija gan nesaskata tiešus militārus draudus no Krievijas puses, tomēr iespējamie incidenti reģionā varētu ietekmēt arī viņa valsti. "Tiešus militārus draudus Zviedrijai mēs neredzam, (..) bet dzīve tādā vidē, kur Krievija stiprina savus spēkus, kur Krievija demonstrē savus nodomus izmantot militārus līdzekļus politisku mērķu sasniegšanai un kur pēdējā laikā ierodas vairāk dažādu NATO militāro resursu, nozīmē, ka Baltijas jūras reģions šobrīd ir zona, kurā iespējama rīvēšanās un konfrontācija," atzinis zviedru ģenerālis.
"Tādā gadījumā Zviedrija tā vai citādi tiktu iesaistīta, un mēs esam gatavi uzņemties atbildību kopā ar citām valstīm ap Baltijas jūru," viņš sacījis.
Bidens atgādinājis, ka pēdējā laikā Krievijas militārās lidmašīnas virs Baltijas jūras biežāk lido ar izslēgtiem automātiskajiem atbildētājiem un dažkārt pietuvojas Zviedrijas lidmašīnām. "Man ir grūti to pieņemt, un es nesaprotu, kādēļ viņi to visu dara," viņš atzinis.
Zviedrijas Bruņoto spēku pavēlnieks arī norādījis, ka jaunajā drošības situācijā viņa valstij būtu jāatjauno obligātais iesaukums karadienestā.
"Noteikti uzskatu, ka ir ļoti labi veidot armiju pēc brīvprātības principa, bet esmu pārliecināts, ka jaukta, elastīga shēma, izmantojot iesaucamos, valstij būtu lielisks risinājums," intervijā izteicies Bidens.
Pēc viņa sacītā, Zviedrija pirms sešiem gadiem atteikusies no karaklausības, nesaskatot militārus draudus, un centusies komplektēt savu armiju tā, lai varētu atbalstīt militārās operācijas jebkurā pasaules vietā. Turklāt pēdējo gadu laikā Zviedrijas Bruņotajos spēkos nav iestājušies tik daudz brīvprātīgo, cik vajadzīgs.
Kā pastāstījis Bidens, šobrīd Zviedrijas varas iestādes pēta, kā valstī izveidot jauktu armijas modeli, kas ietvertu gan obligātā dienesta karavīrus, gan profesionāļus. "Tam šogad vajadzēs vairāk politisku lēmumu," viņš piebildis.
Zviedrijas Bruņotajos spēkos šobrīd ir 55 000 cilvēku. Lietuva pie obligātā dienesta atgriezās pērn, reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā un tās radītajiem apdraudējumiem reģionā. Ik gadus dienestā paredzēts iesaukt aptuveni 3000 jauniešu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
