Polijas eksprezidents Lehs Valensa pirmdien paziņoja, ka paraksti uz dokumentiem, kas it kā liecinot, ka viņš komunistu režīma laikā bijis slepeno dienestu informators, nav viņa paraksti.
Valensa nāca klajā ar šo paziņojumu telekanālā TVN24, pirmoreiz parādoties sabiedrībai, kopš Nacionālais piemiņas institūts (IPN) pagājušonedēļ publiskoja šo dokumentu fotokopijas.
"Es nekad nevienu nenodevu. Es nekad nebiju aģents. Es nekad neņēmu naudu. Nekad," sacīja Valensa.
Kad žurnālists, intervējot Valensu, parādīja viņam dokumentu fotokopijas, Valensa sacīja: "Es neko neparakstīju. Tie nav mani paraksti. Šis ir ļoti jauks rokraksts. Mans rokraksts ir briesmīgs."
Uzsverot teikto, 72 gadus vecais Valensa, kurš ir katolis, pārmeta krustu.
Valensa noraidīja dažu viņa kritiķu aicinājumus atzīties un uzstāja, ka šie dokumenti ir safabricēti.
"Jūs varat nogalināt Valensu, bet nevarat viņu sakaut," sacīja bijušais Polijas prezidents un brīvās arodbiedrības "Solidaritāte" līderis.
Valensa pirms tam pirmdien paziņoja, ka varētu iesūdzēt IPN tiesā.
IPN, kas ir atbildīgs par komunistu laika noziegumu izmeklēšanu, februāra vidū paziņoja, ka jaunatklāti dokumenti liecina par to, ka Valensa komunistu režīma laikā bijis slepeno dienestu informators.
Slepenpolicijas lietā "ir sadarbības vienošanās, ko parakstījis Lehs Valensa [segvārds] "Boleks"", reportieriem Varšavā sacīja Polijas Nacionālā piemiņas institūta (IPN) vadītājs Lukašs Kamiņskis.
Valensa paziņoja, ka grib redzēt IPN esošos dokumentus un ka šis jautājums "varbūt" nonāks tiesā, kur viņš varētu pierādīt, ka šie dokumenti ir safabricēti.
Aizdomas par Valensas sadarbību ar komunistu slepenajiem dienestiem uzvirmoja pēc tam, kad Polijas prokuratūra konfiscēja dokumentus, kurus nelikumīgi glabāja komunistiskā režīma virsnieka ģimene.
IPN preses pārstāve informēja, ka prokurori ir konfiscējuši dokumentus nelaiķa ģenerāļa Česlava Kiščaka mājās. Kiščaks bija pēdējais komunistiskā režīma iekšlietu ministrs.
Dokumenti tika atklāti pēc tam, kad Kiščaka atraitne piedāvāja institūtam pārdot dokumentus par slepenu informatoru "Boleku" - tāds segvārds minēts arī aizdomās par Valensas saistību ar slepenajiem dienestiem. Prokuratūra dokumentus konfiscēja, jo likums paredz to nodošanu izmeklētājiem.
Nobela Miera prēmijas laureāts un kustības "Solidaritāte" dibinātājs Valensa vairākkārt ir noliedzis jebkādas aizdomas par sadarbību ar režīma slepenajiem dienestiem, un 2000.gadā īpašā tiesa attaisnoja viņu šādās apsūdzībās.
2000.gada tiesa secināja, ka 1985.gadā Iekšlietu ministrijas ziņojumā sīki tika aprakstīta profesionālu viltotāju izmantošana, lai safabricētu dokumentus, kas radītu iespaidu, ka Valensa ir algots aģents. Tajā teikts, ka daži viltoti dokumenti tika nosūtīti arī Nobela prēmijas piešķiršanas komitejas locekļiem 1982.gadā, lai liktu šķēršļus prēmijas piešķiršanai Valensam .
Valensa kļuva populārs 1980.gada augustā, kad viņš vadīja streiku Gdaņskas kuģu būvētavā, kas piespieda varasiestādes sākt sarunas un ļāva izveidot arodbiedrību "Solidaritāte", kas bija pirmā brīvā arodbiedrība padomju bloka valstīs. Valensa kļuva par "Solidaritātes" līderi.
1983. gadā Valensam piešķīra Nobela Miera prēmiju. Pēc komunistiskā režīma sabrukuma no 1990. līdz 1995.gadam viņš bija Polijas prezidents.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
