ASV aizvadījusi Superotrdienu – dienu, kad vienlaikus 11 štatos demokrāti un republikāņi priekšvēlēšanās izlemj, kurus kandidātus no šīm partijām izvirzīt prezidenta vēlēšanām novembrī. Jevgēnijs Feļdmans kopā ar Hilarijas Klintones vēlēšanu kampaņas aktīvistiem bārā Ņūorleānā novēroja vēlēšanas un to rezultātu apkopojumu.
- Partija: Demokrātiskā
- Delegāti Kongresā: 4763
- Superdelegāti: 712
- Delegātu skaits, kas nepieciešams, lai uzvarētu: 2383
- Kandidāti: 2
Demokrātiem sacensībās bija palikuši vien divi kandidāti: skaidra favorīte, bijusī pirmā lēdija un bijusī ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone, kā arī neatkarīgais senators, "demokrātiskais sociālists" Bērnijs Sanderss. Viņš negaidīti labi startēja Aiovā, kur zaudēja tikai par procenta trešdaļu un Ņūhempšīrā, netālu no savas dzimtās Vērmontas, kur uzvarēja ar 23 % pārsvaru.
Viņa kampaņa uzņēma spēku, bet tiklīdz sacensības pārcēlās uz dienvidiem, sadūrās ar minoritātēm – melnādainajiem un latīņamerikāņiem. Par iemesliem tik skaidram Klintones atbalstam šajos štatos žurnālisti vēl nav vienisprātis, bet atšķirība ir acīmredzama: Nevadā Sanderss zaudēja ar 22 % pret 76 %. Viņa kampaņas rīkotāji centās mainīt akcentus, izlaižot televīzijas reklāmas par policijas vardarbību un sava kandidāta dalību Martina Lutera Kinga "Maršā uz Vašingtonu".
Tāpat palīdzību viņa kampaņai vajadzēja sniegt "Chicago Tribune" publicētajai fotogrāfijai no 1963. gada: tajā redzams, kā Sanderss tika arestēts protesta mītiņa laikā pret segregāciju. Bet nē, Dienvidkarolīnā, kur starp demokrātu pārstāvjiem minoritātes ir vairāk nekā puse, Sanderss zaudēja melnādaino balsis 14 % pret 86 %. Viņa atbalstītāji ārkārtīgi aktīvi internetā sāka rakstīt, ka melnādainie balsojot pretēji savām interesēm, tādējādi uz sevi izsaucot apvainojumus rasismā.
Kopumā bija paredzams, ka Superotrdienā Sandersam nekas nespīdēs par spīti uzvarai dzimtajā Vērmontā, kur viņš ilgu laiku bija lielākās pilsētas mērs, bet pēc tam kā neatkarīgais deputāts pārstāvējis štatu abās Kongresa palātās. Vērmontā gan viņš uzvarēja, turklāt ar milzu atrāvienu: 84% pret 14%.
Pirmie rezultāti arī citos štatos apstiprināja gaidīto: Sanderss zaudēja. Virdžīnijā, Džordžijā, Alabamā, Tenesī – tur Klintone uzvarēja ar dubultu pārsvaru, un Sanderss steidzās nākt klajā ar paziņojumu. Viņš uzskaitīja savas programmas galvenos punktus: bezmaksas koledžas, pieejamu medicīnu, cīņu pret globālo sasilšanu.
Klintone cīņā iesaistījās vēlāk, bet ar īstu uzvarētājas runu. Viņa runāja par darbavietu atgriešanu valstī un slavēja Obamas astoņu gadu termiņa atstāto mantojumu, un, iešūpojoties galvenajām vēlēšanām, viņa pārveidoja Trampa sloganu: "No jauna Ameriku padarīsim vienotu!" Viņas atbalstītāji, kas pulcējās Ņūorleānas bārā, priecājās. Kad tika publiskoti republikāņu rezultāti, kuros Tramps ņēma štatu pēc štata, viņi dusmīgi šņāca: "Kas jums kait?!" vienlaikus lepni sakot par sevi: "Te ir Amerika, šajā zālē ir sievietes un vīrieši, melnie un baltie, tradicionālie un geji."
Šajā brīdī rezultāti sāka ienākt no štatiem, kuros vēlēšanu iecirkņi tika slēgti agrāk. 49,6 % Sandersam Masačūsetsā, 44 % Oklahomā, 53 % Kolorado, 59% Minesotā...
Līdz pusnaktij rezultāti kļuva skaidri. Klintone uzvarēja, bet ne graujoši: septiņi štati atbalstīja viņu, četri - viņas konkurentu. Kandidāte uzvarēja četros nozīmīgākajos: Teksasā, Džordžijā, Virdžīnijā ar milzīgu rezervi un Masačūsetsā – ar nelielu. Sanderss bez mazās Vērmontas uzvarēja Kolorādo, Minesotā un Oklahomā – viņa pirmajā dienvidu štatā (lai gan ar vismazāko melnādaino un latīņamerikāņu vēlētāju īpatsvaru reģionā).
Sanderss šajā cīņā sasniedza pašu galveno: Klintone nopietni "pagriezās pa kreisi". Viņš pat sāncensi apsūdzēja saukļa "neviena banka nav pietiekami liela, lai nekristu, un neviens tās direktors - lai nesēdētu" zādzībā, ko viņa izmantoja, lai aizpildītu trūkstošos robus savā programmā, tiekoties ar vēlētājiem. Turklāt Sanderss bija spējīgs savākt neticami lielu naudas summu, pateicoties mazajiem ziedotājiem: februārī vien tie viņam pārskaitīja 42 miljonus dolāru, kas ir milzīgi līdzekļi, ņemot vērā to, ka viņš iepriekš atteicās no korporāciju un biznesmeņu naudas.
Ņemot vērā kandidātu sadalījumu demokrātu vasaras konvencijā, viņam gan ne viss ir tik rožaini. 712 no viņiem ir tā saucamie superdelegāti, partijas līderi, agrākie prezidenti, esošie gubernatori un kongresmeņi. Viņu balsis nekam nav piesaistītas, un apmēram pieci simti no viņiem jau ir solījuši atbalstīt Klintoni, kamēr tikai 22 balsošot par Sandersu.
Starp četriem tūkstošiem, kuri tiek atlasīti saskaņā ar priekšvēlēšanu rezultātiem katrā no štatiem, Hilarija arī ir vadošā, lai gan ar mazāku starpību: 577 pret 386 (šī raksta tapšanas laikā). No delegātu vidus, kas izvēlēti Superotrdienā, Klintone uzvarēja 486, bet Sanders 321.
Zaudējums, bet ne sakāve un Sandersa solījums turpināt kampaņu līdz pēdējam štatam tikai nozīmē lielu vēlmi turpināt izplatīt savas idejas, ne vairs iegūt nomināciju.
- Partija: Republikāņu
- Delegāti Kongresā: 2472
- Delegātu skaits, kas nepieciešams, lai uzvarētu: 1237
- Kandidāti: 5
Donalds Tramps 1. februārī priekšvēlēšanās Aiovā zaudēja Tedam Krūzam,un atradās tuvāk trešo vietu ieņemošajam Marko Rubio. Tā bija sensācija un republikāņu elite atviegloti nopūtās. Kopš vasaras viņi mēģina izdomāt veidu, kā tikt galā ar miljardieri, kurš ne tikai draudēja uzvarēt Džebu Bušu, bet arī izcīnīt uzvaru vispārējās vēlēšanās, lai gan joprojām ar nicinājumu attiecās pret daudzām konservatīvajām vērtībām.
Kopš tā brīža pagāja mēnesis - Donalds Tramps uzvarēja katrā no četrām balsošanas dienām, 11 priekšvēlēšanu štatus no 15, 319 delegātus no 694. Džebs Bušs atkāpās no cīņas.
Superotrdienā sakāves līnijai tuvojās arī partijas jaunā seja Marko Rubio. Principā neviens negaidīja, ka viņam būs labi rezultāti – viņš ievēro mērenu pozīciju, bet līdz šim galvenokārt balsojumi notikuši konservatīvajos štatos, kuros Krūza pozīcija ir spēcīgāka. Rubio uzvaru pirmoreiz izcīnīja Minesotā. Bet visos pārējos desmit štatos viņš atradās tuvu 20 % atzīmei, bet Alabamā, Teksasā un Vērmontā viņš pat atradās zem vēlēšanu sliekšņa.
Tas viss ar Rubio notieka uz negaidīti labo Teda Krūza rezultātu fona. Līdz ar to Superotrdiena bija pēdējā iespēja, pat tika pieļauts, ka ar neveiksmi, tostarp savā dzimtajā Teksasā, no sacensībām izstāsies Krūzs, jo vairāk balsos mērenie štati. Bet Krūzam gāja labāk nekā aptaujas solīja, Teksasā uzvarot Trampu ar 17 % rezervi, Oklahamā uzvarot ar trešdaļas balsu pārsvaru, bet Aļaskā – ar nelielu pārsvaru. Turklāt otrā vieta tika izcīnīta Alabamā, Arkanzasā, Džordžijā, Minesotā un Tenesī. Kopumā Krūzs varētu sevi uzskatīt par dienas uzvarētāju, ja vien galvenos panākumus galu galā neizcīnītu Donalds Tramps.
Viņš uzvarēja Superotrdienu ar salīdzinoši nelielu rezervi – saņēma 237 delegātu balsis pret 209 Krūza iegūtajām un Rubio 94. Kopvērtējumā viņš uzvar ar 319 pret attiecīgi 226 un 110. Tomēr pēc aptaujām par viņu gatavi balsot apmēram puse no visiem republikāņiem, kas nozīmē, ka viņš var zaudēt vienīgi tad, ja visi konkurentu atbalstītāji apvienotos.
Krūza veiksme norāda, ka viņš netiks noņemts no sacensības. Par spīti zaudējumam Trampam uzvara pār Rubio 10 no 11 štatiem viņam neliedza pasludināt to par uzvaras nakti un apsolīt cīnīties līdz galam.
Tramps tikai pēdējās nedēļas laikā TV intervijā nenoraidīja bijušā Kukluksklana līdera atbalstu un uzsāka jaunu karu ar amerikāņu medijiem: tagad viņš sola atcelt Augstākās tiesas lēmumu, kas aizliedz publiskām personām tiesāties ar medijiem par neslavas celšanu. Pirms tam viņš nosodīja Romas pāvesta sev veltīto kritiku, kā arī aicināja boikotēt "iPhone" telefonus.
Un tagad viņš pat baksta partiju līderu brūces, uzvaras runā paziņojot: "Jā, republikāņi nekad nav saņēmuši tik lielu atbalstu! Cilvēki tam netic, bet es esmu apvienotājs. Un ko tur Hilarija teica par vienotību? Nē, mēs no jauna padarīsim Ameriku varenu!"