"Man alternatīva nav bijusi un nav. Vēlēšanas tiks rīkotas jebkurā gadījumā. Mēs šeit vadāmies pēc DTR likumiem un republikas vadītāja dekrētiem. Pagaidām mēs gatavojamies tam, lai sarīkotu vēlēšanas 20. aprīlī," ziņu aģentūrai "Interfax" pavēstīja DTR CVK vadītājs Romans Ļagins.
Ļagins arī paziņoja, ka neuzskata par pieņemamu Ukrainas politisko spēku piedalīšanos šajās vēlēšanās. "Mēs neredzam iespēju Ukrainas vai jebkādas citas valsts politisko partiju dalībai vēlēšanu procesā. Visi DTR vēlēšanu procesa subjekti ir mums zināmi, un mēs ar viņiem strādājam," sacīja DTR CVK vadītājs.
Jau vēstīts, ka Ukrainas, Krievijas, Vācijas un Francijas ārlietu ministri ceturtdien sarunās Parīzē vienojās, ka pašvaldību vēlēšanas Ukrainas austrumos jāsarīko šī gada pirmajā pusgadā. Par to sarunu noslēgumā paziņoja Francijas ārlietu ministrs Žans Marks Ero.
Ukrainas un Vācijas ārlietu ministri gan paziņoja, ka Parīzes sarunās nav panākts nopietns progress krīzes pārvarēšanā. "Nekādus secinājumus mēs nesaskaņojām. Mūsu pozīcija – vispirms drošība," piektdienas naktī savā "Twitter" kontā pavēstīja Ukrainas ārlietu ministrs Pavlo Klimkins. "Mums jānodrošina, lai šīs vēlēšanas tiktu droši organizētas, mums vajadzīgs, lai mūsu teritorija būtu droša," Klimkins sacīja žurnālistiem Parīzē šo sarunu noslēgumā.
Ukrainas ārlietu ministrs aicināja nepievērst uzmanību Parīzē notikušo sarunu rezultātu "dažādām interpretācijām".
Kijeva ir ilgstoši uzstājusi, ka pirms vēlēšanu rīkošanas ir jāpanāk pilnīga karadarbības pārtraukšana Ukrainas austrumos.
"Es neesmu apmierināts ar to, kā Kijeva un Maskava ir vadījušas šīs sarunas," sacīja Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers, atzīstot, ka "konfliktējošo pušu pozīcijas vēl ir stipri atšķirīgas". "Šī tikšanās bija viena no sarežģītākajām starp tām, kuras mēs esam rīkojuši. Es ne tuvu neesmu apmierināts," sacīja Šteinmeiers.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pēc sarunām sacīja žurnālistiem, ka Krievija bija gatava atbalstīt Vācijas un Francijas priekšlikumu par vēlēšanu rīkošanu Donbasā pirmajā pusgadā vai līdz jūlija beigām, bet Kijeva lūdza neuzstāt uz to un tāpēc netika panākta vienprātība.
Tikšanās Parīzē bija daļa no pasākumiem 2015. gada februārī panāktās Minskas vienošanās īstenošanai. Minskas vienošanās paredz panākt pamieru un dažādus politiskus, ekonomiskus un sociālus pasākumus konflikta izbeigšanai Ukrainas austrumos, kas kopš tā sākuma 2014. gadā ir prasījis apmēram 9000 cilvēku dzīvības.
Lai gan bruņotā vardarbība ir ievērojami mazinājusies, pēdējos mēnešos ir bijis maz progresa citos šīs vienošanās aspektos.
Ero un Šteinmeiers, februārī apmeklējot Ukrainu, aicināja tās valdību veikt nepieciešamās reformas pašvaldību vēlēšanu sarīkošanai valsts austrumos.
Ukraina un Rietumvalstis apsūdz Krieviju Austrumukrainas separātistu militārā atbalstīšanā ar mērķi graut valsts stabilitāti, bet Maskava to noliedz.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
